Šobrīd ļoti daudz tiek diskutēts par mūsu valsts veselības aprūpes sistēmu. Un ne jau velti! Tajā šobrīd valda tiešām liela nesakārtotība. Kad Rīgā lielas slimnīcas reģistratūrā rindā stāvošie pacienti jautā par iespējamajiem izmeklējumiem un saņem atbildi, ka tie par valsts līdzekļiem būs pieejami vien uz gada otru pusi, bet šie izmeklējumi ir saistīti ar cilvēkam vissvarīgāko orgānu – sirdi, vai arī, piemēram, ārsts atzīst, ka, stāvot rindā, cilvēks riskē, ka viņa veselība pasliktināsies un tāpēc iesaka izmeklēties ātrāk, bet izmeklējums, protams, būs jāveic par pietiekami lielu maksu, tad saproti, ka cilvēks šai valstij diemžēl it nemaz nav vajadzīgs. Un, ja tev, cilvēk, nav pietiekami daudz naudas, lai varētu doties pie ārstiem un pats apmaksāt visus nepieciešamos izmeklējumus un, protams, arī vizītes pie ārsta, tu vari vienkārši samierināties ar slimību un varbūt pat gatavoties sliktākajam variantam. Bet cilvēki tiešām slimo ļoti daudz – ārstniecības iestāžu gaiteņi ir pārpildīti! Tikmēr ko dara veselības aprūpes sistēmas atbildīgās amatpersonas? Veselības ministrs Guntis Belēvičs par situāciju, kad cilvēkiem tiek atteikta palīdzība ārstniecības iestādēs, izsakās, ka tā ir “preses pīle” un pilnmēness ietekme, un žurnālistiem liek rakstīt par labajām lietām veselības aprūpē. Pirms aptuveni gada tika stāstīts par G.Belēviča un viņa vadītās ministrijas izstrādāto Latvijas veselības platformu, ar kuras palīdzību bija iecerēts panākt, ka Latvija pēc 50 gadiem būs veselīgākā valsts pasaulē. Nu, nez vai izdosies…
