Daukstu pagasta, kas ir viens no četru pagastu sadarbības apvienības “Strauts” dalībniekiem, padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms uzskata, ka pagastu apvienošana un novadu veidošana nomaļu problēmu neatrisinās.
Daukstu pagasta, kas ir viens no četru pagastu sadarbības apvienības “Strauts” dalībniekiem, padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms uzskata, ka pagastu apvienošana un novadu veidošana nomaļu problēmu neatrisinās. Tā kļūs vēl izteiktāka.
“Galvenā problēma ir cilvēku nabadzība, bet nabadzību rada tas, ka par lauksaimniecības produkciju nemaksā atbilstoši tās patiesajai vērtībai. Līdzīga situācija izveidojās arī pēc kara, kad lauksaimnieki par saražoto produkciju neko nesaņēma. Pilsētnieki to pat nepamanīja.
Arī paju sabiedrības darbības pēdējā gadā lauksaimniecības produktu cenas “iesaldēja”. Atceros, ka par pienu toreiz maksāja 20 kapeikas, neņemot vērā, ka degvielas un elektroenerģijas izmaksas simtkārtīgi palielinājās. Piena pārstrādes uzņēmumi mēnešiem ilgi nesamaksāja par nodoto pienu. Veidojās ķēdes reakcija, kad viens otram palika parādā. Ja cilvēkam par darbu pienācīgi nesamaksā, viņš nerod motivāciju strādāt. Lai varētu uzturēt saimniecību, daudzi izzāģē viņiem piederošās meža platības un kokmateriālus pārdod. Vairākus gadus nostrādāju meža nozarē un pārliecinājos, cik nopelna mežstrādnieks, kokzāģētavas strādnieks un kokmateriālu realizācijas industrijas darbinieks. Diemžēl mežstrādnieks nav galvenais pelnītājs. Tas nozīmē, ka arī mežizstrādes jomā laucinieks ir apdalīts. Ceru, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, atrisināsies samaksas jautājumi un līdz ar tiem – lauku problēmas, jo pagastu apvienošana cerēto nedos.
Daukstu pagastā veicām iedzīvotāju aptauju. Cilvēkiem vajadzēja atbildēt uz 69 jautājumiem. 75 procenti no aptaujātajiem bija pret pašvaldību apvienošanu. Anketā bija jautājums arī par apvienošanu piespiedu kārtā ar kaimiņu pagastiem. Vēlmi apvienoties ar kaimiņu pagastiem izteica skaitliski neliels procents. Cilvēki apzinās, ka pilsētai vienmēr būs savas intereses, atšķirīgas no laukiem. Ir daļa cilvēku, kuri uzskata, ka pašvaldību vadītāji ir par pagastu apvienošanu vai pievienošanu tāpēc, ka paši cer gūt no tā labumu. Protams, ja pašvaldības vadītājs ir pusmūža cilvēks, kurš lielāko mūža daļu aizvadījis pašvaldības darbā, tad amata zaudēšana nav patīkama. Lai gan esmu pārliecināts, ka viņi bez darba nepaliks.
Otrs iemesls, kāpēc tik daudzi bija pret, ir, ka, izveidojoties 102 novadu modelim, daudzu pagastu teritorijas būs vēl mazākas nekā pašreizējais Daukstu pagasts. Uzskatu, ka mums rajonā pašvaldības, varbūt izņemot dažas, ir pietiekami lielas. Manuprāt, uz nākotni šodien daudzi raugās tuvredzīgi, jo zaudētāja var būt arī pilsēta. Tikai tad, ja lauki kļūs turīgāki un cilvēkiem būs nauda, viņi brauks uz pilsētu iepirkties, apmeklēs kultūras pasākumus, bārus un kafejnīcas. Tas nozīmē, ka arī pilsētniekiem būs ko apkalpot. Ja lauki turīgāki nekļūs, cietīs arī pilsētas. Jau šobrīd, veidojoties reģioniem, redzam, ka daudzas valsts centrālās reģionālās iestādes pārceļas uz Valmieru. Tur darbinieki pelna un pelnīs vairāk, bet Gulbenē uz vietas paliks filiāles, kuru darbinieki saņems nelielas algas. Tātad ieguvēja būs Valmiera.
Īstermiņā, saliekot kopā pašvaldību budžetu, labākajā gadījumā mēs par kopējo summu varētu uzcelt vēl vienu sporta zāli blakus tām divām, kas mums jau ir. Bet ko vēl viena sporta halle dos Daukstu pagastam? To, vai rajonā un pagastā attīstīsies sporta darbs, neizšķir sporta zāle, bet cilvēks, kurš šo darbu vada. Piemēram, Gulbenes pamatskolā to izšķir skolotājs Jānis Ančs, bet Ozolkalnā – Voldemārs Mezītis. Nekādā gadījumā nesaku, ka sports nav vajadzīgs.
Diskutē arī par to, ka, izveidojot novadus, zudīs rajona padomes pašreizējās funkcijas. Tā tas būs, bet uzskatu, ka tā atkal ir kārtējā aplamība. Manuprāt, pareizāk būtu apvienot pagastus, izveidojot vienu – Gulbenes novadu, jo tādējādi nevajadzētu veidot jaunas institūcijas.
