Jāzeps Odumiņš, sporta veterāns
Dabiski, ka pienācīga sporta bāze veicinās jaunatnes sporta attīstību un meistarību. Atbilstoša biatlona trase ar licencētu šautuvi ir pamatu pamats šā sporta veida attīstībai. Tad var veidot audzēkņu grupas un darboties! Paļaujos uz Gulbenes sporta skolas direktora Māra Čakara redzējumu. Ja viņš uzskata, ka perspektīva ir, tātad nav jāšaubās. Viņš ir šīs jomas speciālists ar pieredzi, ar sasniegumiem starptautiskā līmenī. Jādomā, ka viņš meklē vai jau zina topošo biatlonistu treneri, kas strādās Gulbenē. Atliek tikai darīt. M.Čakara idejas nav paķertas no zila gaisa. Viņš ilgus gadus ir strādājis noteiktā virzienā, un viņa domas ir ņemamas vērā. M.Čakars savā profesionālajā jomā ir autoritāte, nevis tikai runasvīrs. Viņš strādā un domā par perspektīvu. Tur nav nekā pārdabiska! M.Čakars redz uz priekšu plānveidīgi, kas jādara, lai sasniegtu mērķi. Lai biatlons Gulbenes novadā būtu tāpat, kā ir Alūksnē, kā ir Madonā. Klimatiskie apstākļi taču šajos novados ir līdzīgi, pat vienādi. Kāpēc lai mēs tikai noskatītos uz kaimiņu sasniegumiem un paši nemēģinātu neko darīt?! Vai tad mēs, kā saka, “švakāki” esam? Nevajag mocīties mazvērtības kompleksos, vajag audzēt sevī pašapziņu! Biatlona trase taču pašreizējā vietā Gulbenē ir bijusi gadu gadiem, atklātā šautuve – tāpat. Turklāt tur ir ļoti laba šautuve. Kādreiz, padomju gados, šajā šautuvē ir notikušas valsts līmeņa sacensības. Līdzko izdosies jaunajiem Gulbenes biatlonistiem panākt pirmos sasniegumus, labā slava izplatīsies un daudzi gribēs trenēties tieši šajā sporta veidā. Protams, būs jāiegulda daudzu gadu darbs. Visticamāk, treniņu grupas tiks veidotas arī no pavisam maziem bērniem, strādājot nelielās grupās. Rezultāti būs. Es tam ticu un to arī novēlu.
Gunārs Rubenis, sporta veterāns
Grūti pateikt, būs vai nebūs jēga. Māris Čakars ir Gulbenes sporta skolas direktors jau vairākus gadus. Iepriekšējā jaunatnes olimpiādē gulbeniešiem bija 32.vieta, bet pēdējā, kas notika šogad, – 49.vieta. Bet 56 vietas vien ir! Visi apkārtējie novadi pārspēj gulbeniešus un ir augstākās vietās. Pagaidām es neko labu Gulbenes sporta skolas sasniegumos neredzu. Biatlonu var, protams, pie mums attīstīt, bet treniņu darba pamatam ir jābūt slēpošanai. Biatlona trasi var atdzīvināt. Tas nav nekas slikts. Bet ir jābūt arī slēpotājiem! Ir jāstrādā ar perspektīvu. Ja audzēkņi ir un būs, ja sporta skolā veidosies stipras slēpotāju grupas, tad cerības var attaisnoties. Jāsaprot, ka pamats visam ir slēpošana. Vismaz iesākumā. Šautuve arī var atdzimt. Tas nav slikti. Uz priekšu ir jāiet, jo citādi Gulbene jau sāk līdzināties sūnu ciemam. Pašvaldībai ir jāmaina domāšana un jāsaprot sporta skolas uzdevums. Tā nav bērnu un jauniešu veselības un fiziskās sagatavotības stiprināšanas iestāde. Nav jēgas tikai skaitīties audzēkņu sarakstā, ja nav sasniegumu. Nav nozīmes pie skolas mastā uzvilkt olimpisko karogu, ja šajā izglītības iestādē kaut vai daži audzēkņi neplāno kļūt par nākamajiem olimpisko spēļu čempioniem. Nav jēgas masveidībai, ja nav meistarības. Sporta skola ir domāta tieši meistarības kaldināšanai. Beidzot skolu, katram audzēknim būtu jāspēj uzrādīt vismaz 2. sporta klasei atbilstoši rezultāti. Ja nespēj, kam tika tērēta valsts un pašvaldības nauda?!
