Pēc Gulbenes domes solītā nākamajā mācību gadā pilsētā paredzēta skolu optimizācija – uz Gulbenes 2.vidusskolu pāriet mācīties daļa pilsētas citu skolu audzēkņu.
Pēc Gulbenes domes solītā nākamajā mācību gadā pilsētā paredzēta skolu optimizācija, pret kuru sākotnēji gulbenieši protestējuši, taču pašvaldības nogaidošā pozīcija ir provocējusi reakciju – uz Gulbenes 2.vidusskolu pāriet mācīties daļa pilsētas citu skolu audzēkņu.
Gulbenes 2.vidusskolas direktore Tamāra Briede informē, ka necerēti vairāk skolēnu ir pamatskolas klasēs.
Māca valsts valodā
Šis process, kā stāsta T.Briede, sākās jau aizvadītajā mācību gadā. Acīmredzot, skolēni, kas pārnāca mācīties uz 2.vidusskolu, un viņu vecāki pozitīvi novērtēja 2.vidusskolu un pastāstīja par to citiem. Tā bija laba reklāma. “Nākamajā mācību gadā visās pamatskolas klasēs, izņemot 6. un 9., ir izveidotas klases skolēnu apmācībai tikai latviešu valodā. Katrā no šīm klasēm skolēnu skaits pārsniedz minimālo normu – 18 bērnus. Savukārt divās vidusskolas komercklasēs, kurās tāpat mācības notiek tikai latviski, jau ir uzņemti 42 skolēni,” saka T.Briede.
Viņa piebilst, ka komercklasēs neuzņem skolēnus, kam ir vājas atzīmes pamatskolas beigšanas sekmju izrakstā. Līdz ar to veidojas konkurss. T.Briede pauž, ka Gulbenes 2.vidusskola jau iekarojusi autoritāti, astoto mācību gadu pēc kārtas organizējot skolēnu apmācību komercizglītības programmā. Arī šogad tajā mācības sekmīgi pabeiguši 43 skolēni.
Popularitāti iekaro komercizglītība
Gulbenes 2.vidusskolas skolotāja Raisa Raga informē, ka komerczinību programmā skolēni apgūst ekonomiku, tirgzinību, grāmatvedību, uzņēmējdarbības pamatus, likumdošanu, lietvedību, psiholoģiju un lietišķo informātiku.
“Apmācības procesu komercklasēs organizējam sadarbībā ar ekonomikas programmu “Junior Achievement Latvija”. Mūsu skolēni regulāri piedalās ēnu dienās un dažādos konkursos, kuros gūst iemaņas biznesa plāna veidošanā, reklāmā un skolēnu mācību firmu veidošanā,” saka R.Raga.
Viņa klāsta, ka jau piecus gadus pēc kārtas skolēni Gulbenes 2.vidusskolā ir veidojuši savu mācību firmu, kas darbojas kā īsta, vienīgi nemaksā nodokļus, nereģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā un Uzņēmumu reģistrā. Taču skolēnu mācību firma reģistrējas starptautiskās ekonomiskās izglītības organizācijā “Junior Achievement Latvija”, gatavo dibināšanas dokumentus, biznesa plānu, statūtus. Firma arī reāli darbojas, nodarbojoties ar izraudzīto uzņēmējdarbības veidu. Firmas darbības beigās jāgatavo atskaite.
Zināšanas nostiprina praksē
“Aizvadītajā mācību gadā mūsu skolas mācību firma darbojusies sevišķi veiksmīgi automašīnu mazgāšanā. Skolēni patiešām reāli strādāja pēc mācību stundām, kā arī brīvdienās. Viņi nomazgāja 130 vieglās automašīnas, sešus motociklus un vienu smago tranzīta automašīnu. Patiešām bija pieprasījums pēc šāda pakalpojuma. Latvijas 185 skolēnu mācību firmu konkurencē Gulbenes 2.vidusskolas skolēnu firma iekļuva 11 labāko skaitā un ieguva piekto vietu, kā arī speciālo balvu par reāli darbojošos firmu,” saka R.Raga.
Gulbenes 2.vidusskolas šā gada 12.komercklases beidzējs Artūrs Kuziks pauž, ka komerczinību programmas apguve un darbošanās skolēnu mācību firmā viņam radīja vēlmi turpināt izglītību un darboties biznesā. A.Kuziks uzsver, ka vairums no komercizglītību ieguvušajiem jauniešiem vēlas turpināt mācīties augstskolā un arī realizē savu ieceri, jo skolas gados iemācījušies krāt un izmantot zināšanas, kā arī objektīvi novērtēt savas iespējas.
Vidusskolēni mācīsies tikai latviski
T.Briede uzsver, ka Gulbenes 2.vidusskola, kurā aizvadītajā mācību gadā mācījās nedaudz vairāk par 400 skolēniem, ir divplūsmu skola. Daļa skolēnu pamatskolas klasēs mācās tikai latviski, otra daļa – bilingvāli (gan latviski, gan krieviski). Savukārt vidusskolas klasēs jaunajā mācību gadā apmācība notiks tikai latviešu valodā.
Jau rakstījām, ka 2002.gada maijā nepiepildījās Gulbenes domes iecere veikt skolu optimizāciju, likvidējot Gulbenes pamatskolu un tās skolēnus pievienojot vidusskolai. Tādējādi telpu šaurības dēļ 2.vidusskolai būtu jāmainās ēkām ar vidusskolu. Pret šo un citiem Gulbenes skolu reorganizācijas variantiem protestēja skolotāji un skolēnu vecāki, draudot pat ar piketu rīkošanu. Tāpēc dome nolēma reformas realizāciju atlikt līdz 2004.gada 1.janvārim, lai mazinātu psiholoģisko spriedzi. Gulbenē ir izstrādāta izglītības koncepcija, kas paredz uzlabot mācību procesa kvalitāti pilsētas skolās. Gulbenes domē uzskata, ka sešas vispārizglītojošās skolas ir par daudz mazajai pilsētai ar nepilniem 10 000 iedzīvotāju un strauji samazinošos dzimstību.
