Mums liekas, ka tikai pasakas beidzas ar vārdiem – viņi apprecējās un dzīvoja laimīgi. Visapkārt, šķiet, vairāk ir to, kas nav atraduši otru ābola pusīti.
Mums liekas, ka tikai pasakas beidzas ar vārdiem – viņi apprecējās un dzīvoja laimīgi. Visapkārt, šķiet, vairāk ir to, kas nav atraduši otru ābola pusīti. Un arī savu ģimenes dzīvi reti kurš uzskata par laimīgu un izdevušos. Darbabiedreni, lūk, vīrs nēsā uz rokām. Un kaimiņiene vienmēr ir tik ziedoša un smaidīga! Bet varbūt tās ir ilūzijas, ka citiem dzīve ir vieglāka un skaistāka?
Katru gadu no gandrīz 10 000 laulībām šķir vairāk nekā 6000. Bet daudz pāru svin Sudraba, Zelta un Dimanta kāzas. Šie cilvēki secina, ka lielākais prieks ir redzēt, kā izaugusi un sakuplojusi ģimene. Gadījās būt svinībās, kur kāzinieki sveica vecvecvecmāmiņu. “Sudraba sieva” man atzina, ka jau pusaudzes gados sapratusi, cik svarīga ir mīlestība. Laulībā viņa mācījusies uzklausīt un piedot, tāpēc neliekuļojot var teikt, ka kopā ar vīru ir laimīga. Tagad bērni jau lieli. Dēls apņēmis sievu un turpina dzimtu ar pirmo mazbērnu. Arī manas ģimenes Sudraba svētkus priecīgus vērta bērnu un mazbērnu mīļums. Tagad varu atzīt – nav veltas ne asaras, ne sāpes, ja vien spēj piedot pāridarījumus.
Pētījumi liecina, ka nav pamatots uzskats – galvenais laulību iziršanas cēlonis ir konflikti un nesaskaņas. Svarīgāks iemesls ir agrāko pozitīvo izjūtu mazināšanās starp “divām ābola pusītēm”. Jo kaislīgākas un romantiskākas bijušas jūtas, mijot gredzenus, jo lielāks ir vilšanās un arī šķiršanās risks. Atziņa, ka otrs nav tik ideāls kā šķitis, uz to raugoties rožainās brillēs, ir lielākais klupšanas akmens. Pirmajos divos laulības gados ir visvairāk ģimeņu, kas nolēmušas pārtraukt attiecības.
Iespējams, ka bailes no šķiršanās ir viens no iemesliem, kāpēc arvien biežāk jaunie cilvēki nereģistrē laulību. Viņi precēšanos atliek kā maksu par dzīvokļa īri. Statistika liecina, ka rīkot kāzas nemotivē pat bērna piedzimšana. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Aivita Putniņa secina, ka primārais kļuvis indivīda komforts, nevis ģimene.
Juridiskās fakultātes studente Liene piekrīt, ka ar draugu ir kopā tāpēc, ka abi tā vēlas, bet “oficiālas saistības ir daļēja uzupurēšanās”. “Kam naudas trūkst, apprecēsies drīzāk nekā tie, kam tās pietiek. Pirmajiem laulība varētu dot papildu drošības un tuvības izjūtu, otriem – personīgās brīvības zaudēšanu,” atzīst Liene. Tātad egoisms liedz veidot ģimenes. Bet tās katru gadu var stiprināt kāda jubileja, tikai sākumā – Papīra, Vates, Ādas, Ziedu, Koka, Cukura un Vilnas. Tikai pēc astoņiem laulības gadiem ir kaut kas izturīgāks – Bronzas kāzas. Desmitās ir Rožu kāzas, jo šajā kopdzīves periodā var parādīties ērkšķi. Un tad ik pēc pieciem seko – Kristāla, Porcelāna, Sudraba, Pērļu, Koraļļu, Rubīna, Safīra, Zelta un Dimanta kāzas. Tie, kas kopā nodzīvojuši ilgāk par 60 gadiem, ir tiesīgi paši izraudzīties tām vārdu.
