Partijas „Vienotība” reģionālās nodaļas sapulcē, kas notika Liepājā 12.martā, vienojās par nepieciešamību partijas ārkārtas kongresu rīkot jau 4.jūnijā.
Gulbenes reģionālā nodaļa nebija pārstāvēta sapulcē, taču nodaļas vadītājs Arnis Šķēls nosūtīja rakstiski mūsu biedru viedokli. Piekrītam, ka ārkārtas kongress ir vajadzīgs, un saprotam reģionu nodaļas vēlmi to rīkot iespējami agrāk. Tomēr ir vajadzīgs laiks, lai kongresu sagatavotu. Ir jāmeklē telpas, jāsaskaņo tā norise un jāapziņo partijas biedri, jāsagatavo kongresa darba kārtība, jānodrošina apskaņošana un citas tehniskās lietas, kas saistītas ar kongresa norisi. Tāpēc var saprast arī partijas valdi, kas vēlas kongresu rīkot rudens pusē. Tomēr ir jāšaubās, vai būtu jāgaida tik ilgi.
Kongresā būs partijas vadības vēlēšanas. Bijušais eirokomisārs, „Vienotības” valdes loceklis Andris Piebalgs gatavojas kandidēt uz politiskās organizācijas vadītāja amatu. Ir jāsaprot, kā savu partijas vadības politiku un stratēģiju plāno īstenot jaunais vadītājs, kas viņu atbalstīs partijas valdē un kādu viņš vēlētos redzēt savu ikdienas darba komandu. Tāpat kongresā ir vajadzīga skaidrība, kā partijai turpmāk darboties sekmīgāk, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus. To sasniegšanai ir vajadzīga vienotība, taču ir bažas, ka kongress neatrisinās iekšējās domstarpības. Vai partijas vadītājs spēs uzklausīt domu dažādību un nodrošināt vienotu virzību uz Latvijas attīstību? Jo vairāk biedru ir partijā, jo tajā ir vairāk viedokļu. Vieni ir radikālāki, viņi vēlas straujas pārmaiņas, bet citi uzskata, ka labāk ir visu pamatīgi izsvērt un tikai tad pieņemt lēmumu. Tā tas mēdz notikt, neatkarīgi no partijas vadītāja. Tāpēc nav tāda lēmuma, kas būtu pieņemams visiem. Ir jāprot atrast kompromisu jeb latvisko zelta vidusceļu, lai saliedētu partijas biedrus.
Rudenī ir jāgatavojas pašvaldību vēlēšanām, tāpēc pirms tām partijai ir jāstrādā ar pilnu atdevi. Partijas reitings, kas šobrīd „Vienotībai” ir zems, ir tikai viens no mainīgiem rādītājiem – šodien patīk, rīt nepatīk. Svarīgi, lai sabiedrība pieņem partijas politiku. Protams, partijas līderis var patikt vai nepatikt. Bet svarīgāk, lai virziens, ko partija piedāvā valsts attīstībai, ir guvis sabiedrības atbalstu. Tas ir nosacījums, lai partija atgūtu vēlētāju uzticību. Gribas ticēt, ka kongress būs stimuls, lai notiktu izšķirošas pārmaiņas partijā. Taču rezultāts nav atkarīgs tikai no partijas vadības maiņas, bet no katra partijas biedra un visiem kopā. Nedrīkst tikai gaidīt no partijas vai valsts. Ir jābūt skaidram, ko mēs katrs varam izdarīt priekš partijas un valsts, lai to stiprinātu. Tikai tad varam gaidīt labus rezultātus.
