Ilgvars Matīss, luterāņu mācītājs
“Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis.” (Jņ. 16:33) Mēs gaidām Lieldienas, un tomēr mums kāds cenšas prieku atņemt. Terorisms, kas apkārt plosās, mūsu sirdīs iesēj bailes, nedrošību. Nu jau ir kāds laiks pagājis, kopš mēs pēdējo reizi jutāmies droši. Vienai lielai daļai drošības sajūta zuda līdz ar Krimas okupāciju. Kristus mūs aicina būt drošiem, bet kā? Ko nozīmē drošība Dievā? Vai noslēgšanās palīdz? Mēs varam uzcelt ap māju vislielāko žogu un uzmūrēt biezākos mūrus, tomēr tas nekad nevar dot sirdī mieru. Vislielākā drošība ir tiem, kas ikdienā dzīvo ar Dievu.
Būsim godīgi – lielākā daļa cilvēku nesvin Lieldienas kā Kristus augšāmcelšanās dienu, bet gan kā tikai pavasara atmošanās laiku. Tomēr brīvdienas vēlas visi, arī tie, kas nesvin, kaut arī svētku nozīme nav pilnīgi nemaz saistāma ar brīvām dienām, bet gan ar Kristus augšāmcelšanos. Būsim godīgi – tā saucamā “kristīgā Eiropa” jau sen vairs nav kristīga, un pēdējais laiks uz to ir atvērt acis. Ir tik daudz lietu, kas ir izteikti nekristīgas, tādas lietas, kurām Jēzus ir caur un caur pret, un tomēr arī tām tiek piekarināts “kristīgums”. Un, ja Eiropa nav kristīga, tad nav arī mums vairs nekā vienojoša. Mums sāk aptrūkties kāda dziļāka pamata, uz kura kopīgi stāvēt pret Eiropas islamizāciju, un tas, protams, ir ļoti skumji.
Nav jēgas svinēt Lieldienas, ja neesi izdzīvojis un pārdzīvojis Kristus ciešanas. Tas būtu līdzīgi, kā svinēt brīvdienu, kaut arī pirms tam neesi strādājis. Tāpat arī neviens nevar spēt novērtēt Kristus augšāmcelšanās dienu, ja nav sapratis, kas Kristum bija jāizcieš tavu grēku dēļ.
Tie, kas meklē drošību tikai mūros un karaspēkā, tagad attopas, ka tas nedod mieru. Mieru dod tikai Dievs, attiecības ar viņu, kopā būšana ar viņu katru dienu. Dievā ir tāda drošība, ko nespēj atņemt neviens terorists, jo Kristus ir nāvi uzvarējis. Un viņš ir augšāmcēlies, tad cels augšā arī no manis, lai arī cik man apkārt bēdu tagad būtu. Vēlos noslēgt ar citātu no 27. Psalma: “Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties? Kad ļaundari, mani pretinieki un ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu, viņi klups un kritīs. Kad bruņoti pulki nostājas pret mani, mana sirds ir bez bailēm; kad pret mani ceļas karš, arī tad es esmu pilns paļāvības. Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.”
Undīne Graumane, Lizuma folkloras kopas “Ūdenszāles” vadītāja
Tā kā jau no četru gadu vecuma es darbojos Druvienas folkloras kopā “Pērlis”, savukārt tagad vadu jau arī pati savu folkloras kopu, tad visus šos gadus Pirmajās Lieldienās vienmēr ir kaut kur bijis jādzied un jāuzstājas. Šajā rītā vienmēr cenšamies pamosties agrāk. Visiem ir priecīgs prāts, gaišas domas. Kopīgi paēdam brokastis, sasitamies ar olām, ko paši iepriekšējā vakarā vai dienā esam sakrāsojuši sīpolu mizās un it visā, kas ir atrodams ap māju. Pēc tam jau ir jādodas uz Lieldienu pasākumiem, kas vienmēr ir notikuši pie Druvienas kultūras nama. Pēdējos gados ar savu folkloras kopu dziedam arī Lizumā, tā būs arī šogad. Ja gadījumā šajā dienā tomēr nav nekur jāuzstājas, tad ar ģimeni pēc Lieldienu brokastošanas dodamies kārtīgi izšūpoties. Lieldienas man tiešām saistās ar sauli, siltumu un starojumu. To tiešām Lieldienu laikā var arī just, ka saule maigāk sāk pieglausties pie vaiga. Un, protams, šis laiks saistās arī ar dzīvību, dabas pamošanos, ar asniem, kas sāk dīgt, un putniem, kas sāk čivināt priecīgāk. Kad pienāk Lieldienas, ir skaidrs, ka ziema beidzot būs aiz muguras un ir sācies pavasaris.
Gunta Kalniņa, Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Pakalnieši” saimniece
Mēs ar lielu nepacietību gaidām saulīti un siltumu. Lieldienu noskaņu es jūtu caur apaļiem vainadziņiem. Lieldienās visam ir jābūt apaļā formā. Man tie ir siera vainadziņi, kuri tiek noformēti īpašā svētku izskatā ar pūpoliņiem un arī ar zilajām vizbulītēm, kuras, starp citu, man izdevās sameklēt pirms puteņiem. Saimniecībā, protams, darbi nerimst ne mirkli. Šobrīd ir sadzimusi pilna kūts ar raibiem jēriņiem, kas ir pūkaini un mīksti kā pūpoliņi. Mūsmājās ir arī pāris trušu ģimenes, bet trusīšiem mazuļi dzims tikai maijā. Ir jāsāk pārskatīt arī sēklas un jāseko, kurā brīdī ko sēt. Darbu tiešām ir daudz. Protams, arī mūsmājās Lieldienas no gada uz gadu saistās ar visām skaistajām tradīcijām – ar olu krāsošanu, sišanos un ripināšanu un, protams, arī šūpošanos.
