Bet viņš taču var pēc mirkļa pārnākt, apsēsties pie galda un, it kā nekas nebūtu noticis, stāstīt, ka novērojis sikspārņus. Meitai? Nē, Rūtu pagaidām nedrīkst uztraukt. Viņa gatavojas eksāmeniem. Kaimiņiem? Radiem?
Bet viņš taču var pēc mirkļa pārnākt, apsēsties pie galda un, it kā nekas nebūtu noticis, stāstīt, ka novērojis sikspārņus.
Meitai? Nē, Rūtu pagaidām nedrīkst uztraukt. Viņa gatavojas eksāmeniem. Kaimiņiem? Radiem? Ja Maigonis ciemotos pie kāda, tad jau būtu piezvanījis. Nē, baiļu ķēms viltīgi pakratīja galvu, Maigonis nemīl ciemoties. Viņš ir apmaldījies purvā.
Nākamais rīts izvērsās īstā murgā. Māsas vīrs Aldis, apbraukājis tuvākos kaimiņus un draugus, sapulcināja bariņu palīdzētgribētāju. Astrīda, visu nakti negulējusi, tagad bāla un nobēdājusies, centās neatpalikt no vīru steidzīgajiem soļiem. Ej un mini – pa kuru taciņu ir gājis Maigonis?
Mežezera acs bija tikpat tumša un pelēka kā apmākušais debesu vaigs. Izskatījās, ka kuru katru mirkli sāks līņāt. Kājas grima mīkstajās purva sūnās, acīs cirtās bērzu zari, birdinādami rasas pilienus.
Svainis centās aizgainīt Astrīdas bailes, ka vīrs ir iekritis kādā akacī. Tad jau visdrīzāk viņam ir palicis slikti ar sirdi. Vienīgais mierinājums – vecā koka laiva atradās krastā, Maigonis nebūs braucis ar to.
Krustām šķērsām izstaigājuši apkārtni, līdz balss aizsmakumam izklaigājušies, vīri apstājās apspriesties, ko darīt tālāk. Aldis, izsmēķējis cigareti, iegrūda ezerā laivu. Divatā ar kaimiņu viņi lēnām īrās gar krastu.
– Kas viņam bija mugurā? – viņš uzsauca.
– Dzeltena… vējjaka, – Astrīda nočukstēja. Vai tiešām viņi atrada? Elpu aizturējusi, viņa neuzdrošinājās pat pakustēties.
Laiva apmeta vēl vienu loku gar Mežezera krastiem.
– Nav! – Aldis mazliet žirgtākā balsī paziņoja.
Saudzīgi Aldis aplika Astrīdai ap pleciem roku un veda viņu prom no ezera.
– Tu tikai neuztraucies, nekrīti izmisumā. Viss būs labi, Maigonis atradīsies, – viņš bez apstājas atkārtoja līdz pašām mājām.
Astrīdas sirds piepildījās ar sāpēm. Maigonis neatgriezīsies, viņa neticēja svaiņa vārdiem. Un nekad viņa nevarēs nolikt ziediņu uz kapavietas un iededzināt svecīti, jo muklājs klusēs…
Māsa Zenta iesāka bārties, ka viņa tik slikti domā. Vienmēr ir jādomā tas labākais, jātic. Arī Aldis nepadevās svaines drūmajam pareģojumam. Kaut kādai izejai taču jābūt. Pēc stundas ceturkšņa ilgas gudrošanas viņš savu auto trenca uz robežsardzes koledžu. Kas nav cilvēka spēkos, to izdarīs kinologa apmācīts suns.
* * *
Pie durvīm kāds pieklauvēja un Niks Zvirbulis negribīgi atrāvās no darba.
– Labdien, – kabinetā ienāca jauna sieviete, tērpusies zaļā kleitā, ar tumšbrūnu bizi uz muguras.
– Kā es varu jums palīdzēt? – Niks pielēca kājās. – Lūdzu, – viņš norādīja uz krēslu.
– Mani sauc Rūta. Rūta Tauriņa, – meitene mulsi sacīja.
Niks Zvirbuli pamāja.
– Mans tēvs Maigonis Tauriņš… Viņš ir pazudis…
Izmeklētājs atkal pamāja. Viņa darbā tas bija pirmais gadījums, saistīts ar cilvēka pazušanu. Bioloģijas skolotājs Tauriņš sestdienas rītā devās kārtējā gājienā uz purvu un vairs neatgriezās. Vietējo iedzīvotāju meklējumi nekādus rezultātus nedeva, toties robežsargu suns pa pēdām aizgāja līdz pat lielceļam, kas atrodas purvam otrā pusē. Kurp skolotājs bija devies tālāk, noskaidrot neizdevās, jo, kā par nelaimi, tajā dienā ceļu bija tīrījis greiders.
– Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos. Šodienas avīzē jābūt ievietotam paziņojumam, – Niks atbildēja, pie sevis nodomādams, cik pretīgi banāli skan viņa atbilde. No kolēģu stāstītā viņš zināja, ka daļa pazudušo atrodas paši, tomēr dzīvē gadās dažādi. Varbūt viņš aizgāja pie citas sievietes?
– Vai jūsu tēvs ar māti labi dzīvoja? Nestrīdējās? – Niks uzprasīja.
– Nē, – Rūta pakratīja galvu. – Tētis nevarēja aiziet pie … pie kādas citas, – viņa bija pareizi sapratusi izmeklētāja mājienu. Vasarā vecākiem būs… bija jābūt sudrabkāzām. Par to viņi daudz runāja un sprieda, kā svinēs.
– Cerēsim, ka jūsu tēvs atradīsies.
– Tēvs rakstīja dienasgrāmatu, – Rūta no somiņas izņēma kladi. – Īstenībā tie ir novērojumu pieraksti. Bet varbūt derēs?
Niks Zvirbulis ieskatījās klades lapās un izlasīja nelielu rindkopu: Saule. Pūš dienvidu vējš. Pie lielās priedes skudru pūznī parādījās skudras.
