Gunārs Ciglis, Litenes pagasta lauksaimnieks
Ja zemnieku saimniecība nodarbojas ar intensīvo lauksaimniecību, tad ķīmija ir jālieto ļoti saprātīgi un atbildīgi. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka vecum vecie agrotehniskie paņēmieni nezāļu un slimību apkarošanai ir aizmirsti, piemēram, papuves, lobīšana, augu maiņa un augseka. Ja gadu pēc gada tiek audzēti tikai graudi, tad reāli bez ķīmijas iztikt nav iespējams. Protams, kopā ar ķīmijas pielietojumu var kombinēt kopā arī agrākos agrotehniskos paņēmienus, kurus jau minēju. Ja sociālisma laikā runājām par latvāņu ievešanu, tad tagad līdz ar sēklām ievedam arī dažādas graudaugu slimības. To pašu varu teikt par augļu kokiem, ar kuru stādiem tiek ievestas dažādas puves un augļu koku vēzis. Te bez ķīmijas arī nevar iztikt, jo tādējādi ir jāmēģina saglābt to, kas vēl ir saglābjams.
Ar katru gadu graudaugu sējumos pielietojamās ķimikālijas kļūst arvien modernākas, selektīvākas. Ir samazinātas arī to devas uz hektāru. Tomēr, manuprāt, šobrīd ķimikāliju tirgotāju firmas vēlas pelnīt lielu naudu, tāpēc es pieļauju, ka arī pie mums parādās tādas ķimikālijas, kas vēl īsti līdz galam nav pārbaudītas, sak, lai nu zemnieki pārbauda. Man konkrēti nācās ar tādu situāciju sastapties medicīnā. Par savu zemnieku saimniecību varu sacīt, ka saimniekoju divējādi – gan kā intensīvais lauksaimnieks, tāpēc lauki tiek migloti, gan arī kā bioloģiskais. Kategoriski pret ķimikālijām neesmu.
Armunds Galviņš, bišu dravas īpašnieks
Dažādu ķimikāliju pielietošana noteikti būtu jāizbeidz! Es esmu kategoriski pret to! Lauksaimnieki, kuri savu tīrumu miglošanai izmanto, piemēram, raundapu, man cenšas iestāstīt, ka bitītēm tas nekaitē. Man neviens to neiestāstīs! Viss zied, un bites lido uz ziediem. Pats esmu redzējis, ka uz nomiglota lauka atrodas pat sakaltušas vardes, jo tām ticis raundaps. Nekad jau nebūs tā, ka intensīvie lauksaimnieki pilnībā atteiksies no sējumu miglošanas, bet tad tas ir jādara naktī vai vēlu vakaros, kad bites vairs nelido. Arī manai bišu dravai ir nācies ciest no šīs miglošanas. Es uzskatu, ka visiem lauksaimniekiem vajadzētu pievērsties bioloģiskajām saimniekošanas metodēm, jo kas tad ir labāk – graudi, kas saņēmuši ķīmijas devu, vai ekoloģiski tīri graudi? No tā taču cieš cilvēki, kuri veikalā iegādājas miltu izstrādājumus, ja rudenī burtiski pirms pašas ražas novākšanas, lai graudi ātrāk nobriestu, sējumus miglo ar ķimikālijām! Pēc tam labību nokuļ un graudus nogādā klētī. Tagad daudzi norāda, ka visveselīgākā ir kliju maize, bet tieši klijās ir visvairāk ķīmijas. Ja mēs gribam ēst veselīgu pārtiku, elpot tīru gaisu, tad no dažādu ķimikāliju pielietojuma lauksaimniecībā tomēr ir jāatsakās.
