Otrdien Ministru kabinets izdeva rīkojumu nodot pašvaldībai bez atlīdzības Rankas muižu, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Līdz šim muiža piederējusi Zemkopības ministrijai.
Otrdien Ministru kabinets izdeva rīkojumu nodot pašvaldībai bez atlīdzības Rankas muižu, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Līdz šim muiža piederējusi Zemkopības ministrijai.
Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs informē, ka pašvaldībai ir ieceres attiecībā uz šo īpašumu, taču vispirms tas jāsaņem un jāieraksta zemesgrāmatā, pēc tam varēs runāt par plāniem. “Obligāti saglabāsim šo kultūrvēsturisko mantojumu. Tās ir ne tikai pilsdrupas, bet vēl vairākas citas muižas kompleksa ēkas, parks,” saka J. Antaņevičs.
Divu padomju gados notikušo ugunsgrēku rezultātā Rankas pils ievērojami cieta – nodega jumts, vidusdaļā izdega griesti, ir sabojātas visas koka konstrukcijas un ēkas pirmā stāva sienas. Arī no citām muižas ēkām maz kas palicis pāri. Tāpēc šīs ēkas nav reģistrētas zemesgrāmatā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure pauž, ka Rankas muižas pārņemšanu pašvaldības pārziņā jāvērtē pozitīvi, viņa arī pauda, ka nav zudušas cerības par Rankas pils atjaunošanu. “Kamēr dzīvs ir kaut viens cilvēks, kas redzējis šo pili, kāda tā bija, tikmēr ir cerības ēku atjaunot. Rankas pils ir viena no vecākajām Gulbenes rajonā. Tās atjaunošanai izstrādāts projekts, kas ir novecojis. Ir nepieciešams jauns,” saka S.Dundure.
Rankas muižā līdz Latvijas Republikas agrārreformai 20.gadsimta divdesmitajos gados saimniekoja barons Meiendorfs. Rankas muižas dzīvojamā ēka (pils) celta ap 18.gadsimta vidu un vēlāk vairākkārt pārbūvēta, paplašinot līdz tagadējiem apmēriem. Plašas pārbūves notika no 1836. līdz 1866.gadam, to rezultātā pils iekštelpas izveidotas atbilstoši klasicisma stilam. Ap šo laiku celtas arī citas muižas kompleksa ēkas, kas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
Pils degusi 1982.gadā un 1990.gadā. Ap pili ir 6,4 hektārus liels parks, kurā ir divi dīķi. Parks veidots kā brīva plānojuma masīvi un lauces, tajā stādīti vietējo un eksotisko sugu koki un krūmi. No introducētajiem (ievestajiem) augiem minami Nordmaņa baltegle, čūskegle un īve. Šeit zaļo arī dižozols, kura apkārtmērs ir 4,5 metri.
