Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes daļas speciālisti, iesaistoties Vides ministrijas kampaņā, ieteikuši paplašināt dabas liegumu teritorijas rajonā.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes daļas speciālisti, iesaistoties Vides ministrijas kampaņā, ieteikuši paplašināt dabas liegumu teritorijas rajonā.
“Stāstījām par Sitas un Pededzes pļavām, kurās sastopamas retas augu un dzīvnieku sugas, kā arī tām ir ainaviska vērtība,” stāsta Madonas reģionālās Vides pārvaldes inspektore Inese Sedleniece, kas 29. jūnijā piedalījās Bioloģiskās daudzveidības dienā Doles salā, kurā akcentēja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī apkopoja kampaņas “Iesaki teritoriju” rezultātus.
Desmit labākos pieteikumus izvēlēja, izskatot to kvalitāti – dabas vērtību aprakstu, kartes, shēmas un teritorijas perspektīvas aprakstu. Gulbeniešu darbu augstu novērtējis vides ministrs Raimonds Vējonis, atzīstot par vienu no desmit labākajiem valstī.
Rajonā īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā bez iepriekš minētajām Sitas un Pededzes satekas pļavām ietilpst arī Pededzes upes lejtece un Pededzes ozolu audze, Lielais mārku purvs, Kadāja meži un Lielais purvs.
“Šobrīd turpinās darbs, precizējot dabai vērtīgo teritoriju robežas, jūlijā un augustā notiks informatīvi semināri, kuros diskutēsim par kompensācijas mehānismu, kas saistīts ar mežu teritorijām un pļavām,” stāsta I.Sedleniece.
Paredzams, ka lielākā daļa esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pēc Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā kļūs par Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkla “Natura 2000” daļu. Sevišķa uzmanība kampaņā pievērsta palieņu pļavām, jo tās Latvijā ir mazāk aizsargātas nekā purvi.
Zemnieki, kuru saimniecību teritorijā ietilpst aizsargājamās dabas teritorijas, izteikuši vēlmi saimniekot ar dabai draudzīgām metodēm, saglabājot teritorijās esošās dabas vērtības. Tas nozīmē, ka viņi var cerēt uz dažādu Eiropas Savienības fondu atbalstu, īpaši, ja īpašums atrodas “Natura 2000” teritorijā. Šiem zemes īpašniekiem bez Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem būs pieejams arī Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējums dažādu projektu izstrādei. Savukārt Zemkopības ministrijā izstrādātais lauku attīstības plāns paredz vairāk nekā 20 latu piemaksu par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.
Latvijai līdz nākamā gada 1.maijam jāsagatavo priekšlikumi par tām aizsargājamām dabas teritorijām, kuras nepieciešams izveidot, lai izpildītu putnu un biotopu direktīvas.
