Vai Latvijā ir uzlabojusies satiksmes drošība? Ko vēl varētu darīt, lai tā kļūtu vēl labāka?
Aigars Malcāns, lauku uzņēmējs un ilggadējs autovadītājs
Vai tad ir? Manuprāt, nav. Pavērojiet, kādā ātrumā pa pilsētas ielām automašīnās pārvietojas jaunie puiši. Nesen pie dzelzceļa pārbrauktuves, kur ir zīme, ka jāapstājas, aiz manis lielā ātrumā brauca jauns puisis, kurš pat nedomāja apstāties pie zīmes, bet burtiski pārlidoja pāri dzelzceļa sliedēm. Vairākkārt man ir nācies novērot, ka autovadītāji ceļa zīmes ignorē. Rodas iespaids, ka daudziem vispār nav autovadītāja apliecības, ka viņi zina tikai, kur atrodas gāzes pedālis. Nesen viens mana uzņēmuma strādnieks brauca pa Gulbenes – Balvu šoseju uz Zeltaleju. Viņš stāstīja, ka viens šāds braukšanas ātruma pārsniedzējs ieskrējis viņa automašīnā, labi, ka tai aizmugurē bijis āķis. Strādnieks bildis, ka izsauks policiju, bet jaunietis bildis, ka samaksās simts eiro. Un tādu braucēju un maksātāju ir daudz. Uzskatu, ka jauniešiem, kuri astoņpadsmit gadu vecumā saņem autovadītāja apliecību, nevajadzētu ļaut braukt ar jaudīgām automašīnām. Lai brauc ar auto, kam motors ir 1,2, nevis ar “BMW”, kam ir 3 litru motors. Ja jaunietis brauc prātīgi, tad pēc kāda laika var ļaut braukt ar jaudīgāku braucamrīku. Ja tomēr ir sakrāti soda punkti, tad pie iespējas, ka ir atļauts braukt ar jaudīgu auto, viņš netiek.
Manuprāt, daudz stingrāk vajadzētu sekot, kādi ir cilvēki, kuri saņem medicīnisko izziņu, lai varētu tikt pie autovadītāja apliecības un pārvietoties ar automašīnu. Agrāk vadīt automašīnu nebija ļauts cilvēkiem, kuriem ir epilepsija jeb krītamā kaite. Arī Gulbenes pilsētā ir bijis gadījums, kad vadītājam uznāk epilepsijas lēkme un viņš iebrauc ēkas sienā. Nekur nav garantijas, ka kaut kas tāds ar šādu vadītāju nenotiek arī uz šosejas, kur ir liela satiksme. Medicīnisko izziņu autovadītājiem vajadzētu saņemt nevis tikai pie ģimenes ārsta, bet, kā agrāk, iziet medicīnisko komisiju, kur kopā bija vairāki ārsti.
Tagad daudzviet tiek novietoti radari, lai kontrolētu, kāds ir braukšanas ātrums. Neesmu pārliecināts, ka tie visus vadītājus attur no ātras braukšanas. Protams, kāds jau tiek noķerts, bet nav jau iespējams izvietot tik daudz radaru, cik ir brauktuvju. Ja autovadītājs pārkāpj satiksmes noteikumus, viņš ir bargi jāsoda, pretējā gadījumā nekas nemainīsies. Zinu cilvēku, kurš regulāri, pie tam alkohola reibumā brauc ar 204 kilometru ātrumu stundā! Viņam ir labi atalgots darbs, viņš par pārkāpumu samaksā, tāpēc ālējas. Citādāk būtu, ja šim braucējam tiktu uz ilgāku laiku atņemtas autovadītāja tiesības. Varbūt citi tā nedomā, bet mūsu valstī diemžēl viss ir pērkams. Es nekādā gadījumā nevainoju ceļu policijas darbiniekus, jo viņiem tomēr ir liela darba slodze. Es jūtu viņiem līdzi, jo nakts dežūras nav nekas labs. Ko var izdarīt divas ceļu policijas ekipāžas pa visu novadu? Par satiksmes drošību nedomā arī tie autovadītāji, kuri, vadot transportlīdzekli, runā pa mobilo tālruni vai pat raksta īsziņas, izbraucot krustojumu. Es pats arī dažkārt šinī ziņā grēkoju, bet esmu ierīkojis tā, ka tālrunis pie auss nav jātur. Kad noteiks lielāku sodu par runāšanu un īsziņu rakstīšanu auto vadīšanas laikā, varbūt tad kaut kas mainīsies.
