Beļavas pagastā šonedēļ kūla dega 5 hektāros
Šonedēļ Gulbenes novadā turpinājās kūlas dedzināšana, tā mitējās tikai tad, kad sāka līt lietus.
Pirmdien reģistrēti četri kūlas ugunsgrēki, starp kuriem lielākais bijis Jaungulbenes pagastā, kur pērnā zāle degusi 2,5 hektāru platībā kopā ar meža zemsedzi 2 hektāru platībā. Otrdien reģistrēti divi kūlas ugunsgrēki, starp kuriem lielākais bijis Beļavas pagastā, kur pērnā zāle degusi 5 hektāros.
Arī 13. aprīlī ugunsdzēsēji devās dzēst kūlas ugunsgrēku Zvaigžņu ielā, kur pērnā zāle dega 0,5 hektāru platībā.
Kūla degusi visos laikos
Beļavas pagastā dedzināts uz nebēdu, jau brīvdienās tur tika reģistrēts viens no lielākajiem kūlas ugunsgrēkiem. ”Tā ir problēma, ka daļai cilvēku viņiem piederošās zemes ir nesakoptas. Ir grūti spriest, vai paši aizdedzina vai arī draugs draugam var “palīdzēt” šajā ziņā. Pie rokas jau dedzinātājus ir grūti pieķert. Ja kūla ir degusi lauksaimnieciski izmantojamās platībās, tad vaina jāuzņemas zemes īpašniekam. Nedomāju, ka Beļavas pagasts izceļas uz vispārējā fona, tikai tas ir teritoriāli lielāks,” saka Beļavas pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš.
Savukārt Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs bilst, ka neredz iespēju, kā cīnīties ar pērnās zāles dedzinātājiem, jo to aizdedzināt var jebkurš. “Kopumā ņemot, pagastā dedzināto platību nemaz tik daudz nav. Sausajā laika periodā vienlīdz labi dega zāle gan rudenī nopļautā, gan arī nekoptā teritorijā. Apgalvot, ka viss tiek darīts ļaunprātīgi, es nevaru, jo kūla deg arī tādās vietās, kur nav nevienas dzīvojamās mājas. Kā noteikt, kurš ir veicis dedzināšanu? Tas ir grūti pasakāms un izvērtējams. Citādāk, ja zemes īpašnieks pats apzināti mēģina tādā veidā tikt galā ar pērno zāli un vairs pats nespēj uguni savaldīt. Godīgi jāatzīst, ka kūla uz nebēdu ir degusi visos laikos. Arī tad, kad pastāvēja kolhozi,” uzskata A.Vasiļjevs.
Pielieto soda sankcijas
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem kūlas dedzināšana tomēr var dārgi maksāt. To apliecina Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājas Saulcerītes Indričevas teiktais. “Ja ir dedzināta pērnā zāle un uz degšanas vietu ir izsaukti ugunsdzēsēji, tad mūsu inspektori dodas uz notikuma vietu, lai izvērtētu degšanas cēloni. Var jau uzreiz redzēt, kā degšana ir notikusi. Nekad jau nav tā, ka nodeg absolūti viss. Paliek gan apdeguši latvāņu kāti, gan krūmi un tamlīdzīgi. Katru gadījumu izvērtējam individuāli un tad lemjam par sankcijām, kad tiek ieturēti līdzekļi no atbalsta maksājumiem. Arī šogad mums ir nācies veikt šādas pārbaudes uz vietas. Nupat arī Jaungulbenes pagastā kāds bija aizdedzinājis pērno zāli, bet tā arī nav izdevies konstatēt vainīgo. Rodas iespaids, ka dedzināšana ir veikta apzināti, jo tuvumā nav apdzīvotas vietas. Godīgi sakot, dega zemes platība, kas pieder manai meitai, bet viņa to ir iznomājusi,” stāsta S.Indričeva.
