Dzirkstele.lv
Pamatojoties uz grozījumiem likumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šorīt nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistros televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem.
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību.
Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Lēmums stāsies spēkā 9.jūnijā.
Aizliegto kanālu klāstā ir, piemēram, TV programma “E TV”, “Иллюзион+”, “Кино24”, “Мир ТВ”, “Охота и рыбалка”, “ПерецI”, “Русский Иллюзион” un citi.
NEPLP jau iepriekš, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma virkni lēmumu, aizliedzot Latvijā rādīt galvenos Kremļa propagandas kanālus gan televīzijā, gan interneta vidē.
Līdz ar šodien pieņemto lēmumu Latvijā vairs netiks pārraidīts neviens Krievijā reģistrēts TV kanāls.
Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķir tiesības ierobežot ārzemju programmas no valstīm, kas apdraud citu valstu suverenitāti.
NEPLP piešķirtas tiesības ierobežot tādu valstu, kuras grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā.
“Attiecīgās izmaiņas paredz, ka tādu valstu, kuras nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis un apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, televīzijas kanāli Latvijā vairs nebūs pieejami,” skaidroja par pieņemto grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Šādu programmu izplatīšana Latvijas teritorijā ir pretēja Latvijas nacionālajām interesēm un neatbilst elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politikai, kā arī negatīvi ietekmē Latvijas informatīvo telpu, apgalvots apstiprināto grozījumu anotācijā.
Pastiprināti Latvijas informatīvās telpas aizsardzības pasākumi notiek kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī.
LETA
