Šonedēļ Stāmerienas ezera krastā, iedzīvotāju iecienītajā peldvietā “Lāčauss”, atkal strādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologi, lai turpinātu izrakumus vidējā un vēlā dzelzs laikmeta latgaļu kapu laukā – Smoņu kapos.
Šonedēļ Stāmerienas ezera krastā, iedzīvotāju iecienītajā peldvietā “Lāčauss”, atkal strādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologi, lai turpinātu izrakumus vidējā un vēlā dzelzs laikmeta latgaļu kapu laukā – Smoņu kapos. Darbus senkapos, kuru atsegtie apbedījumi attiecināmi uz 7. līdz 10.gadsimtu, vada arheoloģe Sandra Zirne.
“Ezers turpina izskalot krastus, aizvien vairāk graužoties senkapos, tāpēc pagājušajā vasarā sāktais darbs ir jāturpina. Arī Latvijas Vēstures muzeja arhīvā jau ir materiāli par šiem senču kapiem. Kapi ir valsts aizsargājamais piemineklis, tādēļ glābšanas izrakumi ir nepieciešami,” skaidro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gulbenes rajona galvenā valsts inspektore Sarmīte Dundure.
Arheologi turpina izņemt apbedījumus, kas atrodas ezera krasta malā. Mirstīgās atliekas viņi nodos pētīšanā antropologiem, bet senlietas – šķēpus, cirvjus, ieročus un citus atradumus – pievienos Latvijas Vēstures muzeja kolekcijai, kur veiks to restaurāciju.
Izrakumus “Lāčausī” arheologi sāka veikt pirms diviem gadiem, kad pagasta iedzīvotāji informēja, ka nobrukusī ezera krasta smilts atsegusi galvaskausu ar bronzas kaklarotu. Veicot izrakumus pirmo reizi, izdevās atrast bronzas kakla stīpu, trīs aproces, ķēdīti un nazim līdzīgu priekšmetu. To klāsts papildinājās pērnajā vasarā. Arheologi stāsta, ka kapos kauli saglabājušies nedaudz, galvenokārt pie bronzas rotaslietām, kas ir konservējošs materiāls. Arī smiltis pastiprina kaulu satrunēšanu.
Izrādās, ka jau pirms izrakumu sākšanas, Stāmerienas pagasta iedzīvotāji zinājuši, ka “Lāčausī” ir senkapi, tomēr ikdienā nedomājuši, ka zemes izciļņi atpūtas vietā patiesībā ir kapu vietas. Sākoties izrakumiem, arheologi brīdinājuši, lai neviens te neuzsāk pašrocīgu rakšanu, jo par to draud kriminālatbildība. Krimināllikums par kapu apgānīšanu paredz cietumsodu līdz sešiem gadiem vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Par kapu aplaupīšanu – cietumsodu līdz 15 gadiem.
Arheologi uzskata, ka pēc arheoloģiskās kapu izpētes, inženierģeologiem “Lāčausī” būtu jāizveido tāds kraujas kritums, lai zeme vairs nebruktu, atsedzot apbedījumus. Tomēr senkapus nevar salīdzināt ar mūsdienu kapsētām, jo senkapi bieži vien atklājoties nejauši.
Latvijā pavisam ir 2495 arheoloģijas pieminekļi, no kuriem lielākā daļa ir senkapi un viduslaiku kapsētas.
“Lāčausi” no Stāmerienas pagasta pašvaldības uz 49 gadiem iznomājusi Lāsma Čerņika. Nomnieces pienākumos ietilpst atpūtas vietas sakopšana, jo oficiāli šī nav reģistrēta peldvieta. Arī visa zeme, izņemot divus hektārus “Lāčausī”, apkārt ezeram ir privāta.
