Ikviens patīkams pārsteigums sagādā patiesu prieku.
Ikviens patīkams pārsteigums sagādā patiesu prieku. Tā jāteic par Rankas pagastu, kas katru gadu kļūst aizvien sakoptāks un krāšņāks, tāpēc var lepoties ar skaisti postām lauku sētām un pagasta centru, ar četru izglītības iestāžu darbības daudzveidību un to apkārtnes sakoptību, ar pašvaldības atbalstu bibliotēkām kā vienam no kultūras centriem un sporta aktivitātēm.
Par to, ka pagastā perspektīvā tuviem un tāliem viesiem piedāvās dažādas izklaides iespējas, liecina Gulbenes – Smiltenes šosejas malā topošais atpūtas un tūrisma parks “Lācīšu HES”, kurā jau izbūvētas vairākas ēkas, izveidots asfaltēts automašīnu stāvlaukums un pievedceļi, soli pa solim nobeigumam tuvojas moteļa – kafejnīcas ēka. Kompleksa kopējā projektu vērtība sniedzas miljonos latu. Daļa finansējuma gūta, izstrādājot un iesniedzot projektus SAPARDAM. Drīzumā spāru svētkus svinēs vēl viens jauns zirgu stallis un manēža, par kuru tā saimnieki bilst, ka pagaidām tāds būšot vienīgais Latvijā. Pienāks laiks un ikviens, kas vēlēsies paraudzīties pāri Rankas pagasta mežu galiem, ar liftu varēs pacelties skatu tornī. Vērojot projektu īstenojumu dzīvē, uzņēmīgajiem cilvēkiem atliek novēlēt veiksmi un izdošanos, jo ikviens atzinīgs vārds par kādu no rajona pagastiem, liecina par rajona soli pretim rītdienai.
Ranka nav iedomājama bez divām bibliotēkām, kurās abās strādā šī darba entuziastes. Kopumā pašvaldība tām budžetā plānojusi 9000 latu, lai daļu minētās summas izlietotu jumta remontam un citiem darbiem. Bibliotekāre Arita Bogdanoviča pauž prieku, ka aizvien vairāk cilvēku apmeklē bibliotēku, ka neapsīkst interese par pasaulē notiekošo.
Pašvaldība palīdzējusi sakārtot un izremontēt arī pasta telpas, kur tagad kļuvis gaišāk un apmeklētājiem ērtāk. Iecerēts, ka pasta ēkā izveidos arī nelielu kafejnīcu. Netālu no pagasta padomes ēkas zaļo politiski represētajām pagasta personām par godu stādītā bērzu birzs. Laukumā aiz Rankas arodvidusskolas top sporta stadions. “Mums ir jādomā par to, lai pagasta jaunieši brīvo laiku pavadītu lietderīgi,” uzskata Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs.
Jaunajam mācību gadam sakārtotas abas vispārizglītojošās skolas. Rankas pamatskola, kas aktīvi iesaistās ne tikai skolas, bet arī pagasta mēroga projektos, izveidojusi skolas mājas lapu internetā un turpina darbu pie skolas datu bāzes tālākas izveides. Savukārt Rēveļu pamatskolas direktore Daiga Melberga ir lepna par skolas novadpētniecības muzejā apkopotajiem materiāliem un izmaiņām skolas ēdināšanas blokā, kas tagad atbilst sanitāri higiēniskajām prasībām.
J.Antaņevičs vedina iepazīties ar uzņēmēju darbību pagastā,no kuriem lielākais lepnums ir akciju sabiedrības “Rankas piens” Rankas pienotava, kas top aizvien modernāka un jaudīgāka. 50 darbavietas vietējiem un kaimiņpagastu cilvēkiem nodrošina kokmateriālu pārstrādes uzņēmums “Skuja AD”, kur mēnesī sazāģē 1000 kubikmetru apaļkoksnes, bet 90 procentus no zāģmateriāliem eksportē uz Angliju, nelielu apjomu pārdodot firmai “Lindeks”. Uzņēmums nākotni saista ar īpaši resnu koku zāģēšanu. Pirmo sezonu te sākta arī baļķu mizošana. Rastas iespējas strādāt, ievērojot bezatkritumu tehnoloģijas. Zāģskaidas uzņēmums pārdod, gatavo šķeldu, rastas arī mizu realizācijas iespējas.
Pagasta lepnums ir arī zemnieki. Piemēram, Jānis Kļaviņš – jauns puisis, kurš dzīvi nolēmis saistīt ar dzimto pusi un 160 hektāru platībā audzē ziemāju kultūras graudu intervencei. Viņš var lepoties ne tikai ar sakoptiem laukiem un sarūpētu lauksaimniecības tehniku, bet arī ar tikpat rūpīgi koptu sētu. Skaista ainava veidojas pie Liānas un Alda Stūrišku mājām “Grantiņi 1”, uz kurām iespējams aizbraukt, līkumojot pa ceļu, kam abās pusēs kūp ziedošu rudzu lauki. Ranka nav iedomājama arī bez sīkstās un uzņēmīgās Guntas Kalniņas zemnieku saimniecības “Kalnapakalnieši”. Ja dažkārt ir grūti un rodas vēlēšanās sevi žēlot, vajag apciemot Guntu, lai pārliecinātos, cik daudz spēj paveikt viena sieviete laukos.
Savulaik kā pamiris stūris šķita Rēveļu gals,kur lielai tā iedzīvotāju daļai bija vienalga, kāda kārtība valda apkārt, bet šodien, kā saka pašvaldības vadītājs, vienam atliek ar izkapti iet pa priekšu un nopļaut nezāles, lai pozitīvajam piemēram sekotu citi. Tas vieš cerību, ka nākamajā gadā Rēveļos būs vēl vairāk sakoptu māju.
Notiek audzēkņu uzņemšana Rankas arodvidusskolā, kur pēc plāna pirmajā kursā mācības vajadzētu uzsākt 90 jauniešiem. Mācību gada noslēgumā arodvidusskolu absolvēja 56 audzēkņi no 198. Mācību iestādes direktora Miķeļa Kučinska teiktais vieš cerību, ka arī šogad izdosies uzņemt vajadzīgo audzēkņu skaitu. Ar lepnumu viņš izrāda skolas apkārtni,kas katru gadu pārsteidz ar kaut ko jaunu un patīkamu.
Lizuma pagasts
šogad pārstāvēs rajonu konkursa otrajā kārtā Vidzemes novada sakoptāko pagastu skaitā. Tā ir atbildība, kas prasa daudz darba. Kā vienmēr sakopts ir pagasta centrs, bet tas nenozīmē, ka var samierināties ar kādreizējā kolhoza “Spars” laikā ielikto darbu tā izveidē un dzīvot vārda Lizums paēnā. Ir jāiet un jāpilnveidojas tālāk.
Lizums ir šobrīd vienīgā pašvaldība rajonā, kur atrodas lielākā dārzeņu audzētāja saimniecība “Dimdiņi”, kur lopkopības nozari godā tur SIA “Brīvzemnieki” un Inese Berga, bet jaudīgai fabrikai pielīdzināma zemnieku saimniecības “Avoti” darbība, pārstrādājot kokmateriālus un tos eksportējot gandrīz uz visām pasaules valstīm.
Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads vedina apskatīt mājas, kas būvētas tā, lai veidotu ielu, ko ļaudis dēvē par Skolotāju ielu. Valda nerakstīta pārliecība, ka pedagogiem jārāda piemērs citiem. Un tā tas ir. Lizuma vidusskolas direktores Irēnas Ābeltiņas pagalms liecina, ka saimnieku izdoma var mainīties katru gadu un pat vairākkārt gada laikā, bet skolotājas Ivetas Roziņas sēta piemērojusies visam – gan krāšņu ziedu plaucēšanai, gan taisnām sakņu un kartupeļu vagām, gan augļukoku rindām. “Pagasta attīstība ir atkarīga no cilvēkiem, jo viņi ir virzītājspēks,” saka Aldis Strads. Teiktais ir augstākā balva lizumniešiem.
Galgauskas pagasts
ir viena no īpaši atbalstāmajām un mazākajām rajona pašvaldībām, kurā dzīvo un strādā lielākās zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Staņislavs Gžibovskis, kurš apsaimnieko vairāk nekā 1000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās platības. Saimnieks ir cilvēks, kas nebaidās riskēt un domā desmit soļus uz priekšu, uzskatot, ka tikai tā iespējams būt līdzvērtīgiem Eiropas Savienībā.
Pagastā atrodas arī viena no labākajām rajona bibliotēkām, ko daudzus gada vada Dzidra Matīsa. Bibliotēkas pakalpojumus no 800 pagasta iedzīvotājiem izmanto 230. Uzzinām, ka lasītkāre šajā pagastā valdījusi vienmēr. Vai gan citādāk bibliotēka te pastāvētu kopš 1857.gada. Izrādās, ka šeit par brīvu ir arī zobārsta apmeklējums. Jau ceturto gadu galgausnieši lepojas ar austersēņu ražotni, kam lielākās problēmas sagādā sēņu ražas realizācija.
Viesu mājas “Ainavas” par atpūtas vietu aizvien vairāk izvēlas ārzemnieki, kuri alkst klusuma un miera. Tomēr saimniekiem Staņislavai un Vilim Razminovičiem visvairāk problēmu sagādā makšķernieki, kas labprāt zvejo zivis privātajā ūdenskrātuvē.
“Nevienam tas nav liegts, tomēr nevajadzētu piesārņot ūdenskrātuves krastu un privāto mežu, bet, dodoties projām, paraudzīties atpakaļ, sev vaicājot – vai vēlreiz gribēšu te atgriezties,” saka V.Razminovičs. Atpūtas iespējas “Ainavās” izmanto arī kāzinieki.
Pašvaldība ir piemērs tam, ka pat tad, kad ugunsgrēks “aprij” kultūras nama ēku, iespējams rast risinājumu dažādu kultūras pasākumu organizēšanai. Laukumā pie pagasta padomes ēkas vasarā top pagaidu estrāde, pareizāk būtu sacīt – nojume, kur dziesmas skan un dejas raisās.
Tirzas pagasta
padome šogad bija nolēmusi iepazīstināt ne tikai ar pagasta centru, bet arī ar tā nomalēm, tāpēc apskates maršrutā bija iekļauta arī Vecaduliena, kur mītošie zemnieki ir piemērs cilvēku sīkstai cīņai par izdzīvošanu. Virānes pusē dzīvo un strādā Sirmo ģimene, kas pierāda, ka apkārtnes sakopšanā ne vienmēr vajadzīga nauda. Pietiek, ja ir divas rokas, izdoma un vēlēšanās darboties. “Rožkalnu” saimnieces pat iemācījušās izaudzēt 74 liliju šķirnes no sēklām.
Tirzas pagastā ir zemnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tomēr atzīst, ka valstī tā netiek novērtēta, jo bioloģiskais piens satek vienā traukā ar pārējo. Pagastā ir cilvēki, kuri nebaidās iegādāties māju tālu no centra un, izveidojot zemnieku saimniecību, nodarbojas ar mežu izstrādi. Spītīgi ar indīgo latvāņu uzbrukumu vairākus gadus cīnās Sandras Zirnes ģimene.
Kā vienmēr apņēmības un uzņēmības pilna ir Tirzas sociālā nama vadītāja, tirzmaliešu mīlēta un cienīta daktere Ieva Bērziņa. Laikam tā ir šīs sievietes sūtība – visu mūžu palīdzēt tiem cilvēkiem, kam grūti, aizmirstot par sevi.
Tirza nav iedomājama arī bez aktīvajiem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem, kurus kopā saturēt palīdz ilggadējā Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte. “Senču” mājās rosās Daina Šeidere – vēl viens piemērs tam, ko spēj sieviete. Viņa nesūdzas, ka nav palīgu, tehnikas vai kā cita. Daina ņem rokās amata rīkus un visu paveic pati.
Lai gan pagastā svētību dod vienmēr baltā baznīca kalna galā, bet ielejā – svētavots, tomēr ir klusa vēlēšanās, lai pagastā rosība būtu vairāk sajūtama.
Ir beidzies kārtējais konkurss. Ir aizvadīts laiks, kas atkal un atkal spēcina mūžīgo patiesību, ka pasaulē galvenais ir CILVĒKS.
