Karsts un mitrs laiks ir veicinājis baltās puves parādīšanos un strauju izplatību rapša sējumos.
Karsts un mitrs laiks ir veicinājis baltās puves parādīšanos un strauju izplatību rapša sējumos. Veicot slimības izplatības novērojumus, var secināt, ka ir rapša šķirnes , kuras ir daļēji izturīgas vai neizturīgas pret balto puvi. Ne mazāk svarīgs faktors ir augu biezība uz lauka. Šogad paveicās tiem saimniekiem, kuriem rapsis bija sliktāk sadīdzis un ir mazāks augu skaits uz vienu kvadrātmetru.
Slimība sevišķi izplatīta laukos, kur rapsis ir iesēts atkārtoti. Lai arī iepriekšējā gadā rapša nogatavošanās un novākšanas laiks bija saulains un sauss, tomēr augu atliekas neieartas saglabājās līdz pat vēlam rudenim. Radās iespēja baltās puves attīstībai. Sklerociji pārziemoja augsnē, bet jūlija laika apstākļi bija ideāli to sadīgšanai un slimības tālākai izplatībai. Straujā slimības izplatība sākās rapša sējumu ziedēšanas beigu fāzē.
Slimības bojājumi izpaužas uz rapša stublāja, vairāk lejasdaļā, var būt pat vairākās vietās uz stublāja. Infekcija pārsvarā sākas no lapu žāklēm, jo tur uzkrājas nobirušās ziedlapas un ir paaugstināts mitrums. Izveidojas balta, vatesveidīga, labi attīstīta sēņotne, kas apņem stublāju visapkārt un veido sklerocijus. Bojājumu vietās audi atmiekšķējas un stublājs paliek nenoturīgs, lūst. Barības vielu cirkulēšana pa vadaudiem ir apgrūtināta, un no tā visvairāk cietīs tie sējumi, kuri vēl zied un kuriem nav izveidojušies pāksteņi.
Sklerociji nobirst un saglabājas augsnē vai kuļot nokļūst sēklās. Kopumā augsnē un augu atliekās tie saglabājas četrus līdz sešus gadus, tāpēc ir svarīgi augu maiņā pirms rapša plānot kultūras, kurās neizplatās baltā puve: kartupeļi, graudaugi.
Zviedrijas augkopības speciālisti ir aprēķinājuši, ka baltās puves ķīmiska apkarošana ar fungicīdiem atmaksājas līdz rapša ziedēšanas beigām, ja inficēti 20 un vairāk procenti augu. Ieteicamie fungicīdi ir “Ronilāns” vai “Sumilekss”. Vienīgā problēma – kā veikt smidzinājumu, ja augi ir gandrīz cilvēka augumā. Tomēr arī šo problēmu nākamajos gados rapša audzētāji varēs novērst, jo kritiskais periods ir mēnesis pirms ziedēšanas. Ja šajā laikā nokrišņi ir reti, tad riska pakāpe ievērojami samazinās, bet, ja laiks ir lietains, tad laikus jādomā par fungicīdu izsmidzināšanu.
Šajā veģetācijas periodā rapša sējumos vienlaicīgi ar balto puvi izplatās arī pelēkā puve, sausā stublāju puve, sausplankumainība, īstā miltrasa un neīstā miltrasa. Tomēr šīs slimības ražu samazina nedaudz un nav ekonomiski nozīmīgas.
