Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina atsaukties
saimniekus, kuri vasaras brīvlaikā savā saimniecībā varētu uzņemt
strādāt gribošus jauniešus. Pagaidām no Gulbenes novada saimnieku puses
atsaucības nav.
“Birojā mēs gaidām ieinteresētos saimniekus, kuri
būtu gatavi nodarbināt skolēnus vasaras brīvlaikā, kā arī skolu
jauniešus vecumā no 13 līdz 18 gadiem, kuri būtu gatavi strādāt kādā no
saimniecībām. Ja saimniekam ir vēlme nodarbināt jaunieti “pa tiešo”,
aicinām atsūtīt uz mūsu biroju saimniecības kontaktinformāciju un
darbības jomu, kurā potenciālais darbinieks tiks nodarbināts. Šādā
gadījumā savedīsim kopā abas puses. Man nav atbildes, kāpēc šīs
atsaucības nav. Varbūt tad, kad skolā būs beidzies mācību gads, saņemsim
kādu pieteikumu,” saka Gulbenes biroja uzņēmējdarbības konsultante Aija
Supe.
“Paņemt darbā savā lauku saimniecībā skolu jaunieti ir ļoti
liela atbildība. Nākas izturēt arī dažādu kontrolējošo iestāžu
pārbaudes, piemēram, no Valsts darba inspekcijas puses un tamlīdzīgi.
Tas ir bremzējošais faktors. Ieguvums, ņemot darbā skolēnus, nav tik
liels kā citi blakus faktori. Protams, skolēnam strādāt pa vasaru kādā
veikalā ir citādāk nekā laukos. Vasarā manā saimniecībā strādā pašu
darbinieku bērni, kuri visu zina par lauku darbiem. Uzskatu, ka paņemt
skolēnus no malas nav tas labākais,” savu rīcību pamato Galgauskas
pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis.
Arī
Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Priednieki” saimnieks
Mārtiņš Upāns bilst, ka ņemt darbā skolēnu ir ārkārtīgi liela atbildība.
“Kamēr paša bērni bija skolas vecumā, viņi strādāja saimniecībā pa
vasarām, bet tas ir citādāk nekā ar svešu bērnu. Oficiāli nevienu darbā
pa vasaru neesmu formējis, tikai izrādījis saimniecību. Manā saimniecībā
nav arī tādas darba specifikas, lai nodarbinātu skolēnu. Ja audzētu
dārzeņus, tad varētu runāt par ravēšanu un tamlīdzīgi. Protams, ja kāds
ļoti gribētu strādāt pa vasaru, droši vien neatteiktu, bet tā līdz šim
nav bijis,” saka M.Upāns.
Līgo pagasta zemnieku saimniecības
“Vanagi” saimniece Ņina Mavrina uzskata, ka skolēniem piemērotākas darba
iespējas vasarā ir saimniecībās, kur audzē dārzeņus.
“Mums saimniecībā
visi darbi uz lauka tiek paveikti, izmantojot tehniku. Roku darba nav. Arī fermā viss ir mehanizēts. Tagad govis iet ganos, pat mēsli nav
jātīra. Es nevaru paņemt darbā saimniecībā skolēnu un viņam neko
nemaksāt, jo diemžēl arī piena cena ir maza. Varētu skolēnam uzticēt
mazo teliņu dzirdīšanu, bet arī tur ir jābūt pieredzei, jo teļi ir ļoti
kaprīzi. Tad man visu laiku ir jāstāv viņam klāt,” atteikšanos no darba
iespēju piedāvāšanas skolēniem pamato Ņ.Mavrina.
