Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija šonedēļ atguva no Lietuvas
savulaik Tirzas baznīcai nozagtos svečturus. Šogad februārī
inspekcija saņemta informācija no Traķu vēstures muzeja direktora
Virgīlija Poviļūna, ka Lietuvā publiskā tirdzniecībā
parādījušies divi mākslas priekšmeti – sudraba svečturi, kas,
spriežot pēc meistara un pilsētas zīmēm, varētu būt piederīgi
Latvijai. Inspekcijas speciālisti konstatēja, ka tie ir Tirzas
luterāņu baznīcas svečturi, kas kopā ar griestu lustru 1997.gadā
nozagti no baznīcas. Toreiz par zādzību tika ierosināts
kriminālprocess, ko līdz ar noilguma iestāšanos izbeidza.
“Kopš svečturu
zādzības pagājuši 18 gadi, un tie bija nonākuši apritē citā
valstī, tomēr šos mākslinieciski un kultūrvēsturiski vērtīgos
priekšmetus izdodas identificēt un tie nonāks atpakaļ pie
īpašnieka. Šis gadījums tāpat kā gadījums ar atgūto,
deviņdesmitajos gados nozagto Siguldas Jaunās pils vāzi pierāda,
ka zagti mākslas priekšmeti pēc noilguma iestāšanās agrāk vai
vēlāk parādās apgrozībā publiskā vidē, tāpēc nepieciešama
mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus uzraudzība, kā arī
starptautiska sadarbība,” uzsver Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas speciāliste Alma Kaurāte-Java.
Tirzas luterāņu baznīcas svečturi izgatavoti pazīstamā Rīgas
meistara Johana Didriha Rēvalda (1706 ‑1781) darbnīcā.
Tirzas luterāņu baznīcas svečturi labi raksturo meistara
personisko stilu un ir Rīgas vēsturisko sudrabkaļu darbnīcu
mantojuma paraugs, kas apliecina 18.gadsimta mākslas tradīciju
interpretāciju vietējo meistaru skatījumā. Lai arī svečturu
veidojumā izmantota baroka laikā plaši pielietotā forma ar
trīsskaldņu pamatni, kas balsta balustrveida kātu, te parādās
rokoko laikmeta ieskaņas. Latvijas lietišķās mākslas vēsturē,
īpaši baroka un vēlā baroka periodā, sudrabā darināto svečturu
skaits nav liels. Ārpus muzeju kolekcijām saglabājušos šī
meistara darbu nav daudz.
