Šāgada septiņos mēnešos naturalizācijai pieteikušies 13 Gulbenes rajona iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 40 gadiem, galvenokārt krievu tautības iedzīvotāji, kam ir vidējā izglītība.
Šāgada septiņos mēnešos naturalizācijai pieteikušies 13 Gulbenes rajona iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 40 gadiem, galvenokārt krievu tautības iedzīvotāji, kam ir vidējā izglītība.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, naturalizācijas temps Gulbenes rajonā ir nemainīgs.
“Piemēram, pērn visa gada garumā naturalizācijai pieteicās 21 nepilsonis. Ja pusgada laikā pieteikušies 13, tad domāju, ka šogad naturalizācijas temps rajonā būs tāds pats. Naturalizēties izvēlas tie iedzīvotāji, kas tiešām ir pārliecināti par pilsonības iegūšanas nepieciešamību. Ministru kabinets pērn pilsonību piešķīris 25 rajona iedzīvotājiem. Joprojām maz izmanto pilsoņa statusa reģistrēšanu. Pērn to izmantoja tikai divi nepilsoņi. Likums paredz, ka par pilsoņiem, nekārtojot naturalizācijas procesu, var kļūt tie, kuram kāds no vecākiem ir latvietis, vai arī tie, kas ir beiguši vidusskolu latviešu plūsmas skolā. Šogad to izmantojuši divi jaunieši,” informē Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Svikša.
Turklāt neviens, kas Gulbenes rajonā kārtojis naturalizācijas eksāmenu, nav tajā izkritis. Visi ir zinājuši latviešu valodu un vēsturi atbilstoši prasībām. Joprojām maz izmanto bērnu pilsonības reģistrāciju, jo Pilsonības likums paredz pēc 1991.gada 21.augusta dzimuša bezvalstnieka vai nepilsoņa bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, ja viņš ir dzimis Latvijā, viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Šogad šādā veidā par pilsoni kļuvis tikai viens bērns. J. Svikša norāda, ka sievietes, kam ir mazi bērni, labprātāk izvēlas pašas naturalizēties, līdz ar to bērns par pilsoni kļūst automātiski.
“Jāteic, ka Gulbenes rajons ir samērā latvisks, jo no visiem rajona iedzīvotājiem latvieši ir 84,8 procenti. Salīdzinot ar Alūksnes un Balvu rajonu, Gulbenes rajonā tas ir vislielākais,” norāda J. Svikša.
Fakti
Gulbenes rajonā ir 1662 nepilsoņi, tas ir, 5,6 procenti no rajona iedzīvotāju skaita. Līdzīga situācija ir arī kaimiņu rajonos – Alūksnes un Balvu rajonos, kur nepilsoņu skaits attiecīgi ir 1532 un 1640.
Gulbenes rajonā visvairāk nepilsoņu ir pilsētā – 950, vairāk nekā simts nepilsoņu ir arī Stradu, Litenes, Lizuma un Beļavas pagastos.
No visiem nepilsoņiem
66 procenti ir krievu tautības,
11,7 procenti baltkrievi,
11,4 procenti ukraiņi un
4,3 procenti poļi. Nepilsoņu lielākais īpatsvars ir vecumā no
35 līdz 55 gadiem.
