Stradu pagasta zemnieku saimniecība “Rubeņi”, kurā saimnieko Velta Širaka un Aivars Pabērzs, šogad 20 hektāru platībā audzē lopbarības pupas, kuras nokuļ, izkaltē, samaļ un izbaro 200 cūkām.
Stradu pagasta zemnieku saimniecība “Rubeņi”, kurā saimnieko Velta Širaka un Aivars Pabērzs, šogad 20 hektāru platībā audzē lopbarības pupas, kuras nokuļ, izkaltē, samaļ un izbaro 200 cūkām.
“Cūkām nepieciešamo barību galvenokārt izaudzējam paši. 70 hektāru platībā sējam graudaugus un auzas,” stāsta Aivars Pabērzs.
Saimnieks atminas, ka pirms trīs gadiem pupas iesējuši hektāra platībā, bet, rodot iespēju iegādāties sertificētu lopbarības pupu sēklu, izlēmuši to sējumus ievērojami paplašināt. Izrādās, ka pupas ir samērā pieticīga kultūra, kas necieš pārmēslošanu, jo tad augs ātri lūst. Savukārt Aivars stāsta, ka nedrīkst nokavēt brīdi, kad lopbarības pupu laukā jābrauc ar kombainu. Ja nokavē – pupas izbirst no pākstīm.
“Uzskatām, ka lopbarības pupas ir vērtīga kultūra, jo satur daudz olbaltumvielu, kas cūkām nepieciešams, kā arī ir labs augsnes uzlabotājs. Pārliecinājāmies, ka tās palīdz iznīcināt vārpatas. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem sējums necieš no kaitēkļiem, jo laiks ir mitrs. Pamazām top kalte pupu kaltēšanai. Vēl tikai jāuzliek jumts,” stāsta Velta.
Saimniece kopā ar dzīvesbiedru jau vairākus gadus veiksmīgi aprūpē arī 200 cūkas. Lai tās paēdinātu, nepieciešamas 300 tonnas graudu. Pērn izremontētajai kūtij uzlikts jauns jumts, ierīkota ērta dzemdību telpa sivēnmātēm, stāvvietas 70 cūkām. kā arī izveidota centrālās apkures sistēma.
“Cik maz vajadzīgs, lai cilvēks būtu laimīgs. Man tā bija, kad vīrs ierīkoja centrālapkuri. Pagājušajā ziemā cūku mītne bija ievērojami siltāka nekā agrāk,” priecājas Velta, piebilstot, ka iecerēts ierīkot apjomīgu saldējamo kameru, kā arī sertificētu kautuvi.
A.Pabērzs pauž gandarījumu, ka šopavasar veiksmīgi izdevies realizēt sivēnus. Pamazām attīstoties arī cūkgaļas realizācija. Velta stāsta, ka šobrīd kūtī ir 23 “Latvijas baltā” šķirnes vaislas sivēnmātes, bet viņa nolēmusi to skaitu par trim samazināt. Lielākais sivēnu skaits metienā esot 16. Saimnieki uzskata, ka tas ir labs rādītājs.
Kūtī lielākā darbu daļa ir mehanizēta, tāpēc iespējams iztikt ar saimnieku spēkiem.
“Darbdiena mums sākas sešos no rīta un nav tā, ka tā beidzas vēlu vakarā. Pusdienlaikā atpūšamies tāpat kā ārzemnieki,” joko Aivars, bet Velta optimistiski piebilst, ka negribot padoties Eiropai.
Gan Velta, gan Aivars dzīvo ar optimismu. Viņiem nav raksturīga žēlošanās, ka ir grūti, ka par cūkgaļu maksā pārāk maz.
“Man nav laika sūdzēties, jo ir jāstrādā. Uzskatu, ka esmu stipra sieviete,” saka Velta.
To, ka sacītais ir patiesība, apliecina gan sakoptā dzīvojamās ēkas apkārtne, gan dobēs ziedošās puķes un dekoratīvie augi.
