Gulbenieši ievērojuši maijvaboļu masveida pulcēšanos, kā arī beigtas
vaboles uz parka celiņiem, tāpēc bažījas, vai tās neapdraud dārzus.
Īpaši vaboļu klātbūtni var just vakaros, kad tās paukšķēdamas sitas
automašīnas logos vai iepinas gājēju matos.
Virszemē dzīvo apmēram mēnesi
Latvijas
Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis mierina, ka šogad maijvaboļu
nav tik daudz kā 2013.gadā, kad patiešām bija vērojama milzīga to
populācija. „Maijvaboļu uzlidojums ir vērojams ik pēc 4 – 5 gadiem.
Pagaidām es neesmu ievērojis lielāku maijvaboļu daudzumu. Manuprāt, tas
ir normāli, ka tās ir jau attīstījušās stadijā, kad sākas izlidošana,”
saka J.Dreimanis.
Maijvaboles parasti mostas maijā, kad zeme ir
iesilusi. Laika zīmju vērotāji spriež – kad maijvaboles izlido, aukstums
naktīs vairs nav gaidāms. Šobrīd maijvaboles barojas, pārojas un ik pa
divām nedēļām mātītes dēj olas irdenā augsnē 10 līdz 20 centimetru
dziļumā, apmēram pēc mēneša izšķiļas 7 – 8 milimetrus gari kāpuri. Tie
pārtiek no sīkām augu saknītēm, tāpēc vairāk cieš zemeņu stādi.
Viena
maijvaboles mātīte izdēj 60 – 80 olu, tad mirst, bet kāpuri sāk savu
attīstību. Pirmajā gadā tie neko ļaunu dārzam nenodara, jo skrubina
satrūdējušas augu atliekas. Nākamajā gadā tie lūkojas pēc augu saknēm un
sīpoliem. Kāpurs lēni aug 3-4 gadus, kļūdams arvien spēcīgāks un
rijīgāks. Ziemot kāpurs nolien septembra beigās, ierokoties zemē.
Apmēram pēc pusotra mēneša no kūniņas iznāk vabole, bet virs zemes tā
izlien tikai pavasarī. „Garais attīstības periods ir izskaidrojums
maijvaboļu nodarītā kaitējuma periodiskumam. Tomēr katru gadu viena daļa
kāpuru ir pavisam mazi, citi paaugušies, bet citi jau iekūņojas un
pārtop par vabolēm,” skaidro J.Dreimanis
Zemeņu audzētāji neuztraucas
„Manā
zemeņu laukā nav daudz maijvaboļu kāpuru. Ja tos iznīdē, pēc pieciem
gadiem vaboles vairs neizlido,” stāsta zemeņu audzētāja Vizbulīte
Ješkina no Rankas. Viņa secina, ka vairāk tiek bojāti zemeņu stādi, kuri
bagātīgi mēsloti ar kūtsmēsliem. Ja pamana zemeņu stādu vai citu augu,
kam sāk vīst lapas, var diezgan droši teikt, ka zem tā ir balti
maijvaboļu kāpuri. Tad augs labi jāsalaista un jāizrok, nevis jāizrauj.
Kad nolasīti kāpuri, jāpārrušina augsne un jāliek stāds savā vietā.
Galgauskas pagastā zemeņu audzētāja Sanita Melne atzīst, ka vairāk
kāpuru redzējusi pagājušajā rudenī, bet ne tagad. „Ja maijvaboļu kāpuri
tiek pie stāda, tad tas ir pagalam. Tāpēc tie ir jāiznīdē mehāniski,
citādi nav iespējams,” atzīst S.Melne.
