Lasu 14.jūnija “Dzirksteles” rakstu “Pensionāri tiekas padomes sēdē” un atrodu teikumu: “Ieejot Eiropas Savienībā, ieguvēji būs zemnieki un arī pensionāri.” Standartfrāze.
“Lasu 14.jūnija “Dzirksteles” rakstu “Pensionāri tiekas padomes sēdē” un atrodu teikumu: “Ieejot Eiropas Savienībā, ieguvēji būs zemnieki un arī pensionāri.” Standartfrāze.
No kurienes celsies šis labums pensionāriem un invalīdiem? Es “Dzirksteles” slejās vēlos izlasīt finansiāli pamatotu, bez tukšām frāzēm un solījumiem piebārstītu rakstu, kāpēc pensionāriem ir jāstājas Eiropas Savienībā. Neapstrīdu, varbūt būs labāk, bet vēlos uzzināt, kāpēc būs labāk.”
Inese Briede
Pētījuma “Latvijas ekonomikas attīstības iespējamie scenāriji, iestājoties vai neiestājoties ES” autori atzīst, ka, Latvijai neiestājoties Eiropas Savienībā (ES), tik un tā gaidāms gan darba samaksas, gan pensiju pakāpenisks pieaugums, kā arī iekšzemes kopprodukta kāpums. Taču pēc pievienošanās ES iedzīvotāju labklājības līmeni noteicošie faktori augs straujāk un ekonomiskās attīstības tempi būs ievērojamāki. Iestājoties ES, darba algas un pensijas pieaugums palielināsies par 26 procentiem, bet neiestājoties – par 15 procentiem. Iekšējā kopprodukta pieauguma temps gadā uz vienu iedzīvotāju, iestājoties ES, būs seši līdz 6,5 procenti (3247 lati), bet neiestājoties – 3 līdz 3,5 procenti (3018 lati). Ja Latvija iestāsies ES, palielināsies investīcijas, savukārt to neizdarot, Latvija kļūs riskanta vide investīcijām.
Optimistiskajā ES attīstības variantā Latvija (esot ES dalībvalstij) prognozē pensiju pieaugumu līdz iztikas minimumam, jo darba samaksas un pensiju palielinājumu lēš līdz pat 30 procentiem. Neiestāšanās gadījumā gaidāma vien pensiju “tuvināšana” iztikas minimumam.
Taču nedrīkst aizmirst svarīgāko, ka iestāšanās ES nenozīmē, ka automātiski izzudīs tās ekonomiskās problēmas, kas nosaka zemo Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Iestāšanās ES paplašinās iespējas šo problēmu risināšanai un jau 2005. gadā ekonomiskās attīstības tempi varētu pārsniegt pat 10 procentu robežu.
Plašāku informāciju par ES var iegūt pa “Eiroinfo” tālruni 7211111.
Saeimas ES informācijas centra informāciju apkopojusi Aija Pupila
