Šāgada februārī veikta aptauja par Latvijas iedzīvotāju dažādajiem veļas mazgāšanas ieradumiem un pieredzi, tādējādi iegūstot priekšstatu par vispārīgām tendencēm veļas mazgāšanas procesā, faktoriem, kuri ietekmē mazgāšanas līdzekļu izvēli.
Šāgada februārī veikta aptauja par Latvijas iedzīvotāju dažādajiem veļas mazgāšanas ieradumiem un pieredzi, tādējādi iegūstot priekšstatu par vispārīgām tendencēm veļas mazgāšanas procesā, faktoriem, kuri ietekmē mazgāšanas līdzekļu izvēli, un attieksmi attiecībā uz apģērba tīrību.
Igaunijā ražoto mazgājamo līdzekļu līnijas “Mayeri” produktu klāstā ietilpst veļas pulveri, veļas skalošanas līdzekļi, trauku mazgāšanas līdzekļi, dezinficējoši vispārējās tīrīšanas līdzekļi, stikla tīrīšanas līdzekļi, kā arī kaļķakmens šķīdinātāji un cauruļu tīrīšanas līdzekļi. “Mayeri” veiktajā aptaujā piedalījās 1006 Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas veikšanas metode bija tiešās (personīgās) intervijas respondentu dzīvesvietās visā Latvijas teritorijā. Aptauja veikta sadarbībā ar statistikas un socioloģisko pētījumu firmu “Latvijas Fakti”.
Kā Latvijas iedzīvotāji parasti mazgā veļu?
Aptaujas dati liecina, ka visvairāk aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (54,6 procenti) veļu parasti mazgā ar automātisko veļas mazgājamo mašīnu. Savukārt 25 procenti aptaujas dalībnieku – ar pusautomātisko veļas mazgājamo mašīnu, bet 24,6 procenti respondentu – ar rokām. Ķīmiskās tīrītavas pakalpojumus izmanto 4,7 procenti aptaujas dalībnieku, bet veļas mazgātavas pakalpojumus izmanto 1,9 procenti aptaujāto. Jāpiemin, ka 2,3 procenti aptaujāto respondentu veļu vāra. Visai būtiski pētījuma rezultāti atšķiras Latgalē un citos Latvijas reģionos. Ja Rīgā, Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē aptaujāto iedzīvotāju vairākums veļu parasti mazgā ar automātisko veļas mazgājamo mašīnu, tad Latgalē automātisko veļas mazgājamo mašīnu veļas mazgāšanai izmanto tikai 31,9 procenti respondentu. Lielāks ir to aptaujāto Latgales iedzīvotāju skaits, kas veļu mazgā ar pusautomātisko veļas mazgājamo mašīnu vai ar rokām.
Kādi ir visbiežāk tīrītie traipi?
Aptaujā noskaidrots, ka vairākumam (55,2 procenti) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir nācies tīrīt tauku traipus. Nākamie visbiežāk tīrītie traipu veidi ir kafijas un sulas (ogu, augļu) traipi, kurus minēja nedaudz vairāk par trešdaļu (attiecīgi 34,9 procenti un 33,9 procenti) respondentu. Citus traipus, piemēram, asins traipus, kečupa traipus un degvielas traipus, pēdējā gada laikā tīrījuši mazāk par ceturto daļu aptaujāto. 20,9 procenti aptaujas dalībniekiem nav nācies tīrīt traipus no apģērba.
Attieksme pret netīru apģērbu pretējā dzimuma pārstāvim tikšanās reizē
Uz jautājumu “Kā jūs reaģējat, ja tikšanās reizē ar pretējā dzimuma pārstāvi ievērojat, ka viņa krekls (blūzīte), vai kāds cits apģērba gabals ir netīrs, un tas ir labi redzams?” visbiežāk (44,4 procenti) aptaujā minētā atbilde ir – “pie sevis nodomāju, ka tā var gadīties katram”. Savukārt 22,5 procentiem respondentu ir pilnīgi vienalga, cik tīrs vai netīrs apģērbs tikšanās laikā ir pretējā dzimuma pārstāvim. 21,4 procenti aptaujas dalībnieku nodomā, ka cilvēks ar notraipīto apģērbu ir nevīža, un 3,9 procenti respondentu nodomā, kur diez viņš (viņa) ir nakšņojis?
Nozīmīgākie faktori veļas pulvera izvēlē
Pētījuma rezultāti atklāj, ka nozīmīgākais faktors veļas pulvera izvēlē ir paša vai paziņu pozitīvā pieredze, ko minēja vairākums (50,1 procents) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Gandrīz tikpat bieži minēta arī cena (48,4 procenti). Svarīgāko faktoru hierarhijā nākamo vietu ieņem “patīkama smarža” (38,1 procents), “pazīstams pulveris” (30,4 procenti) un “neizraisa alerģiju” (26,4 procenti).
Apģērba žāvēšanas veidi
Populārākie veļas žāvēšanas veidi ir pagalmā vai speciālā nojumē pagalmā, vai vannas istabā. Katru no minētajiem veidiem kā visbiežāk izmantoto apģērba žāvēšanas veidu nosauca vairāk nekā 30 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Dažādos Latvijas reģionos iegūto rezultātu analīze atklāj, ka pagalmā veļu žāvē galvenokārt laucinieki, savukārt vannas istabā – galvenokārt pilsētnieki. Kā populāri veļas žāvēšanas veidi vēl jāatzīmē – uz balkona vai lodžijas (minēja 27,7 procenti respondentu), ar centrifūgu (21,6 procenti), uz radiatoriem (14,6 procenti), uz speciāla režģa veļas žāvēšanai mājas apstākļos (11,4 procenti). Vēl aptaujā minētas šādas atbildes – virs ugunskura, pie krāsns, veļas mazgātavā, ar gludekli, virs malkas plīts, ar fēnu, uzvelkot mitras drēbes mugurā.
Dīvainākais, ko gadījies izmazgāt
Vairāk nekā puse (51,1 procents) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir gadījies izmazgāt kaut ko dīvainu. Pārējie respondenti visbiežāk minēja naudu – sīknaudu (10,1 procents) vai naudaszīmes (9,3 procenti). Vairāk nekā desmit respondentu atbildēs kā dīvainākais, ko gadījies izmazgāt, nosauktas rotaļlietas (minēja galvenokārt sievietes), dokumenti (minēja galvenokārt vīrieši), skrūves, autovadītāja apliecība, atslēgas, cigaretes, sabiedriskā transporta braukšanas kartiņa un pase. Kā interesantākās atbildes var minēt – mobilais telefons, vizītkartes, TV pults, CD pleijeris, saldumi, kredītkarte, špikeri, prezervatīvs, līme, brilles, mašīnas rezerves daļas, kalkulators, salmu cepure, grāmata, vistu pūkas, mākslīgie ziedi, parūka, gredzeni un šķēres.
Kādā veidā visbiežāk tiek sasmērēti apģērbi?
Gandrīz divas trešdaļas (65,5 procenti) aptaujāto atbildējuši, ka visbiežāk apģērbs nosmērējas, to valkājot. Gandrīz katrs trešais (30 procenti) aptaujas dalībnieks drēbes bieži sasmērē uz ielas (dubļi, nokrišņi, apšļaksta automašīna). Vairāk nekā 10 procentos respondentu atbildēs kā iemesls, kāpēc bieži nosmērē apģērbu, vēl minēta maltītes ieturēšana (18,3 procenti) un gatavošana (15,9 procenti), kā arī braukšana sabiedriskajā transportā (12 procenti).
