Kaislības ap Stāmerienas pili nebeidz rimt. Tiesas prāvas liecina par nespēju atrisināt konfliktsituāciju.
Kaislības ap Stāmerienas pili nebeidz rimt. Tiesas prāvas liecina par nespēju atrisināt konfliktsituāciju. Taču, iespējams, vēl var panākt mierizlīgumu. Tas būtu loģisks risinājums, jo citādi nonākam līdz absurdam. Domājot par iespējamo risinājumu, “Dzirkstele” uz četriem jautājumiem ir lūdz atbildēt Stāmerienas pils nomnieku Andreju Vīcupu.
– Vai uzskatāt, ka Stāmerienas pašvaldības prasība tiesā pret jums kā Stāmerienas pils nomnieku un īrnieku ir pamatota un korekta?
A.V.: – Nē, uzskatu, ka šī prasība nav ne pamatota, ne korekta. Stāmerienas pagasts vēlas, lai tiktu lauzts ar mani noslēgtais īres līgums, jo, pēc viņu domām, pils nav dzīvojamā māja. Tomēr visos vēsturiskajos un arī mūsdienu dokumentos un normatīvajos aktos tiek minēts, ka pilis ir dzīvojamās mājas, un tā tas ir gan Stāmerienā, gan jebkur citur Latvijā.
Cita lieta ir konkrētās dzīvojamās mājas kultūrvēsturiskā vērtība, kuru aizsargā likums. Šīs kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšana ir manas darbības mērķis.
Neviens taču nebrīnās un neapstrīd, ka, piemēram, Vecrīgā, kas tiek atzīta par pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļu, arhitektūras pieminekļus izīrē privātpersonām, kuras sāk šos pieminekļus izmantot kā dzīvojamās mājas.
Arī citur Latvijā pašvaldības ir ieinteresētas, lai pieminekļus sakoptu, un tāpēc tie tiek nodoti apsaimniekošanā juridiskajām un fiziskajām personām. Kad es sāku nomāt Stāmerienas pili, tā bija ļoti kritiskā stāvoklī. Pilī piecus gadus neviens neko nebija darījis, lai novērstu tās bojāeju. Tās jumts draudēja iegāzties, telpās mitinājās paklīduši suņi, pagrabā tagadējais pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Aizpurietis glabāja kartupeļus, apcirkņu sienām izmantojot oriģinālās pils durvis.
Šobrīd pilī ieguldīti vairāk nekā 100 tūkstoši latu piecu gadu laikā, kas nodrošinājis, ka pils tālākā bojāeja ir apturēta – šādu slēdzienu ir devusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
– Par un ap Stāmerienas pili ir trīs civillietas un viena krimināllieta. Vai nav par daudz? Vai, katram aizstāvot savas intereses tiesas ceļā, nepazūd galvenā vērtība – pils?
A.V.: – Nekāda tiesvedība nenāk par labu pilij. Visa enerģija un resursi, kurus varēja izmantot pils atjaunošanai, šobrīd tiek veltīti pils tiesiskā statusa nostiprināšanai.
Es savā darbībā neesmu orientēts uz konfliktiem un domstarpībām, taču konkrētajā gadījumā nesaskatu citu iespēju, kā tikai tiesiskā ceļā aizstāvēt savus ieguldījumus pils atjaunošanā.
– Kāpēc ap Stāmerienas pili ir tik daudz kaislību un intrigu?
A.V.: – Tāpēc, ka beidzot pils atjaunošanā ir panākts rezultāts un pils ir kļuvusi pievilcīga tūristiem. Tad, kad pils bija pamesta, nevienam (arī pašvaldībai) tā nebija vajadzīga – tad, protams, kaislību un intrigu nebija.
– Kas šobrīd notiek ar pili tās saglabāšanas un atjaunošanas procesā?
A.V.: – Darbi nav apstājušies ne mirkli, pat neskatoties uz visiem konfliktiem un tiesu darbiem. Piemēram, nesen pabeigta lietus ūdens novadīšanas sistēmas sakārtošana, atjaunots pils centrālās daļas jumts, tiek izstrādāts projekts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa – 20.gs. sākuma krāsns restaurācijai, kā arī otras analogas krāsns atjaunošanai; tiek veikti darbi, lai atrisinātu jautājumu par betona dakstiņu atjaunošanu pils jumtam. Pabeigts nozīmīgs restaurācijas dokuments – tehniskais slēdziens par pils stāvokli
. Regulāri notiek parka labiekārtošanas darbi. Šobrīd notiek pēdējā saskaņošana ūdensvada un kanalizācijas projektam. Pils telpās tūristiem ir atvērta izstāde par Stāmerienas pils cilvēkiem un to likteņiem – “Ir Sicīlija Stāmerienai rada!”
Tas viss notiek, neņemot vērā pašvaldības pūles aizliegt valsts kultūras pieminekļa restaurācijas un remontdarbus, kā arī neļaut Stāmerienas pagasta bezdarbniekiem strādāt pils kompleksa atjaunošanā.
