Šobrīd norit darbs pie noteikumu projekta izstrādes, kas noteiks, ka vasarā desmit metru rādiusā ap dzīvojamo māju būs jānopļauj zāle.
Šobrīd norit darbs pie noteikumu projekta izstrādes, kas noteiks, ka vasarā desmit metru rādiusā ap dzīvojamo māju būs jānopļauj zāle. Pretējā gadījumā noteiks sodu.
Noteikumi, kas paredzēs arī ceļmalu un mežmalu appļaušanu, izstrādāti tāpēc, lai samazinātu kūlas dedzināšanu Latvijā. Noteikumu projekts izskatīšanai valdībā jāiesniedz līdz šā gada 1.novembrim.
“Uzskatu, ka līdz šim valsts mērogā nebija vienotas nostājas kārtības uzturēšanā pie dzīvojamajām mājām. Lai gan pilsētas dome iekšējās kārtības noteikumos bija paredzējusi šādas prasības, iedzīvotāji atteicās tās pildīt. Nevar būt tā, ka mana sēta ir te, bet aiz tās var augt nātres. Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā katrs rūpējās par sava privātīpašuma sakoptību un izpļāva grāvjus, kā arī sakopa ietves daļu, kas atradās mājas teritorijā. Ja kādam nepietiek ar mutisku aizrādījumu, tad ir jāpiemēro sods,” uzskata Gulbenes pilsētas domes labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte.
Lai gan noteikumu projekts ir tapšanas stadijā, tiek plānots, ka naudas sodu par dzīvojamās mājas apkārtnes neappļaušanu piemēros 150 latu apmērā. To varēs noteikt gan pašvaldību pārstāvji, gan ugunsdzēsēji. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti ir pārliecināti, ka vienīgais efektīvākais pasākums kūlas dedzināšanas profilaksē ir savlaicīga teritoriju un ceļmalu sakopšana rudenī, kā arī atāla nopļaušana, tāpēc šajā darbā jāiesaistās ikvienam zemes un mājas īpašniekam.
Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs ir pārliecināts, ka katram cilvēkam ir jāatbild par savu privātīpašumu.
“Kā pašvaldības vadītājs, kam ikdienā jāsastopas ar aizaugušiem pagalmiem un ceļmalām, pozitīvi vērtēju jaunā noteikumu projekta izstrādi, jo cilvēkiem beidzot ir jāsāk domāt, ka sakopts sētsvidus nav pašvaldības izdomājums, bet prasība valsts mērogā,” saka J.Antaņevičs.
Izstrādā atbalsta veidus
Arī Zemkopības ministrija izstrādājusi vairākus atbalsta veidus zemes sakopšanai, lai tādējādi samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu īpaši pavasarī. Piemēram, lai saglabātu laukiem raksturīgo atklāto ainavu, ministrija ir paredzējusi atbalsta mērķprogrammu “Vides uzlabošana” ar apakšprogrammu “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana”, kas paredz atbalstu bioloģiski vērtīgo zālāju ekstensīvai izmantošanai, tos noganot vai nopļaujot.
Sagatavo arī “Lauku attīstības plānu” no 2004. līdz 2006.gadam, kurā uzmanība vērsta uz bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos. Turpmāk Eiropas Savienības nostādnes par vides standartu ievērošanu Latvijas zemniekiem kļūs par obligātu normu, tāpēc, ja tās neievēros, tad atbalsta saņēmējam piemēros soda sankcijas.
Būs jāievēro grozījumi
Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus Lauksaimniecības likuma sadaļā “Zemju izmantošana un saglabāšana”, lai to izpilde veicinātu arī zemes īpašniekiem nodoto meliorācijas sistēmu uzturēšanu kārtībā un lauksaimniecībā izmantojamo zemju izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
