Apsaimnieko 1100 hektārus.
Apsaimnieko 1100 hektārus
Par Eiropas cilvēku Gulbenes rajonā nominēts Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Staņislavs Gžibovskis.
Šodien viņš kopā ar ģimenei dosies uz Cēsu kultūras centru, kur piedalīsies Vidzemes novada Eiropas cilvēku paziņošanas pasākumā un saņems īpašu diplomu, ko pasniegs Eiropas Kustības prezidents Ainārs Dimants. Viņš ir vienīgais zemnieks, kas Vidzemes novadā nominēts šim titulam.
“Man tas ir patīkams un negaidīts pārsteigums, īpaši laikā, kad jāsteidz pļaut graudaugus,” atzīst Staņislavs Gžibovskis.
Eiropas nedēļas laikā maijā sabiedriskā organizācija Eiropas Kustība Latvijā ar vietējo laikrakstu atbalstu uzsāka aptauju par Latvijas novadu Eiropas cilvēkiem, kuri ar savu darbību attiecīgo pilsētu vai rajonu visvairāk tuvinājuši Eiropas Savienībai. Ikviens lasītājs varēja izvirzīt savu kandidātu, aizpildot laikrakstā “Dzirkstele” publicēto anketu ar Eiropas Kustības pirmsreferenduma kampaņas logo “Mana izvēle – Latvija Eiropā”.
S.Gžibovskis ir rajonā lielākais graudaugu audzētājs, kurš apsaimnieko 1100 hektārus, nebaidās izmēģināt jaunas graudaugu šķirnes un rakstīt SAPARD projektus. Divi no tiem jau realizēti, bet drīzumā īstenosies trešais.
Zemnieks aktīvi interesējas par jaunumiem lauksaimniecībā un iegādājas modernāko lauksaimniecības tehniku.
Par Eiropas cilvēku Alūksnes rajonā nominēta un diplomu saņems Alūksnes nevalstisko organizāciju koordinatore Dzintra Zvejniece, bet Madonas rajonā – rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
S.Gžibovskis stāsta, ka saimniecībā pilnībā jau nokulta, izkaltēta un sašķirota ‘Pļavas auzenes’ un ‘Kamolzāles’ sēkla. Nopļauta arī agro miežu ‘Arve’ platība, no hektāra iekuļot trīs tonnas graudu. Šinīs dienās norit auzu pļauja. “Uzskatu, ka šis ir vasarāju gads, tāpēc, pārlūkojot sējumus, domāju, ka vislabākā raža būs vēlajai miežu šķirnei ‘Henni’, ko 30 hektāru platībā audzēju pirmo gadu, un no Zviedrijas ievestajai kviešu šķirnei ‘Stava’, kas nesakrīt veldrē un šajos klimatiskajos apstākļos no tās var izkult pat septiņas tonnas no hektāra,” uzskata zemnieks.
Labības pļauju šonedēļ uzsāka arī kooperatīvā sabiedrība “Klēts” un zemnieku saimniecība “Dālmaņi” Litenes pagastā, zemnieku saimniecība “Torņkalns” Galgauskas pagastā. Sarosījušies zemnieki arī citos rajona pagastos.
“Kviešus jau nokūlām un tagad steidzam rudzu sējumu novākšanu, jo rudzi ir gatavi, bet, ja uznāks lietus, cietīs graudu kvalitāte. Kooperatīvajā sabiedrībā šogad rudziem atvēlētā platība ir 150 hektāri. Lai gan vizuāli rudzu lauki ir skaisti, tomēr vairāk par 2,5 tonnām no hektāra iekult neceram. Pēc rudziem pļausim sēklas miežus,” stāsta kooperatīvās sabiedrības “Klēts” vadītāja Veronika Teterovska. Sabiedrībā 20 hektāru platībā iesēts arī rapsis, par kuru V.Teterovska tāpat kā citi rapša audzētāji ir visvairāk norūpējusies.
“Diemžēl šī vasara ar tās mainīgo gaisa temperatūru neļaus gūt cerēto rapša ražu. Drīz sāksies rapša pļauja, bet kultūra cieš no baltās puves. Rēķinām, ka no cerētās ražas nāksies zaudēt vismaz 30 procentus, ja pat ne vairāk,” secina V.Teterovska.
“Pirmais iekultās labības daudzums liecina, ka raža ir labāka nekā pērn. Zemnieki, kas graudaugu platības bagātīgi mēsloja un ievēroja augu aizsardzības pasākumus, par graudu birumu nesūdzas, bet tiem, kas tīrumus mēsloja tikai ar slāpekli, rudzi daudzviet sakrituši veldrē un pacelt no zemes tos būs gandrīz neiespējami, tāpēc raža būs mazāka,” vērtē rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lucija Cīrule.
