Mūsdienu pasaule mainās strauji. Aizvien jaunas tautas pasludina savu brīvību un cenšas savās zemēs panākt augšupeju un uzplaukumu.
Mūsdienu pasaule mainās strauji. Aizvien jaunas tautas pasludina savu brīvību un cenšas savās zemēs panākt augšupeju un uzplaukumu.
Šodien, pēc komunisma krišanas, mēs redzam plašas iespējas, kas paveras tālākām un pozitīvām izmaiņām pasaulē, lai gan saglabājas nozīmīgas nacionālo satricinājumu iespējas. Lielākā daļa tautu saskaras ar milzīgām problēmām. Cilvēki, ģimenes, organizācijas un pat tautas pilnībā pazūd no zemes vai arī atrodas uz izzušanas robežas. Palielinās sasprindzinājums visās sabiedrības jomās. Kā izturēt šo spiedienu? Kā pārvarēt šo sasprindzinājumu? Kur meklēt risinājumu, izeju tām daudzajām problēmām un situācijām, ar kurām saskaramies?
Bībele dod atbildi uz visiem jautājumiem, kuri satrauc pasauli. Patiesība, kuru atklāj Bībele, nodrošina cilvēcei tos brīvības principus, kuri atnes patiesu atbrīvošanu apspiestām personībām un tautām (Jāņa 8:32). Bībele māca un visa cilvēces vēsture apstiprina – tā pakāpe, kādā tauta pielieto principus, izklāstītus Dieva vārdā visos sabiedrības dzīves līmeņos, ir tieši proporcionāla šīs tautas brīvības, panākumu un uzplaukumu pakāpei. Principi, kurus atklāj Bībele, aptver visas cilvēka dzīves jomas, ietverot visus attiecību aspektus starp cilvēku un Dievu, kā arī sabiedriskos un filozofiskos jautājumus.
Spiediens un spriedze, ar kuru cilvēki un tautas saskaras šodien, ir tik milzīgs, ka ir nepieciešams spēcīgs pamats, lai šī spiediena rezultātā nesāktos sabrukums. Tautām, kuras cenšas pāriet no komunistiskās ekonomikas uz brīvo tirgus ekonomiku, ir jāatzīst, ka tās nesasniegs mērķi līdz laikam, kamēr nebūs atradušas stingru pamatu savam raksturam un domāšanas veidam.
Nepietiekami iedibināt ārējas struktūras, pat ja tās darbojušās citās valstīs, citās tautās un ir bijušas kā daļa no pašām labākajām un pašām brīvākajām pārvaldes sistēmām, kuras ir bijušas cilvēces vēsturē. Ir jāsaprot, ka ar labu struktūru vien nepietiek, jo pat vislabākās pārvaldes formas sliktās rokās nevar dot neko labu. Pārvaldes sistēmas ir atkarīgas no cilvēkiem vairāk nekā cilvēki atkarīgi no šīm sistēmām. Ja cilvēki ir labi, pārvaldes sistēma nevar būt slikta.
Kad runājam par to, kas ir pamatā, lai formētos kristīga tauta, ir jāsaprot, ka pamatā var būt tikai bībeliski principi. Ja tas tā, tad šie principi ietekmēs tautas likumdošanu un visas sabiedrības struktūras. Pārvaldes jomas var būt dalītas. Iekšējās un ārējās. Iekšējās parasti dēvē par pašpārvaldi. Jebkura pārvalde sākas iekšienē. Cilvēka sirdī, ar viņa spējām pārvaldīt savu apziņu, gribu, raksturu, domām, idejām, pamudinājumiem, pārliecību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un vēlmēm. Cilvēks iekšēji valda pār sevi, tas nosaka viņa ārējo rīcību, runas manieri, uzvedību. Katra ārējā pārvaldes joma atspoguļo iekšējo pārvaldi. Citiem vārdiem – ārējais ir iekšējā atspulgs. Pārvaldes sistēma, kāda pastāv ģimenēs, skolās, draudzēs, uzņēmēju aprindās, apvienībās un organizācijās, kā arī oficiālajās valsts struktūrās, ir atspulgs iekšējai pasaulei, kāda ir pašos pilsoņos.
Pašpārvaldes pamatā ir paklausība Radītājam un Viņa normām, kuru principi izklāstīti Bībelē. Īpašuma tiesības vispirms ir iekšēja kategorija. Tas, kā cilvēks rūpējas par savu iekšējo īpašumu, nosaka viņa attieksmi pret ārējo īpašumu.
Valdība eksistē, lai nodrošinātu visu veidu īpašuma aizsardzību un brīvību, un, pirmkārt, sirds apziņas brīvību. Cilvēkam, kuru Dievs radījis kā unikālu un neatkārtojamu būtni, pieder neatkarīga vērtība. Cilvēks – tā ir visaugstākā vērtība, un valsts drīzāk eksistē, lai kalpotu cilvēkam, nevis otrādi. Cilvēka vērtība ir augstāka par valsti. Dievs ir radījis visu, ieskaitot mūs, un dāvājis tiesības uz iekšējo un ārējo īpašumu. Dievs pieprasa, lai mēs būtu labi, godprātīgi pārvaldnieki visam, ko Viņš uzticējis mūsu rokās – māju, zemi, naudu vai talantus, spējas un zināšanas. Uzvedības normu un principu zaudējums ir vislielākais drauds brīviem cilvēkiem, brīvai sabiedrībai. Morālo īpašumu trūkums cilvēkos apdraud katra cilvēka tiesības.
Ja valsts filozofi būs spējīgi paši sevi disciplinēt, mazāk darba būs valsts likumdošanas orgāniem, jo aizliedzošo likumu daudzums būs minimalizēts. Līdz ar to cilvēki nebaidīsies no valdības. Dieva nodoms un vēlēšanās ir izveidot katru cilvēku līdzīgu Sev. Viņš rada savu raksturu mūsu iekšienē. Viņš vēlas iezīmēt cilvēkā savu tēlu. Pakāpe, kādā tautas lieto Bībeles principus, nosaka pakāpi brīvībai un uzplaukumam.
