Laika gaitā ikviena sabiedrība piedzīvo pārmaiņas. Arī Gulbenes pilsēta nav izņēmums. Caurmērā iedzīvotāju dzīves līmenis ir paaugstinājies. Gulbenes seja ir mainījusies, bet kā ar pilsētas dvēseli?
Laika gaitā ikviena sabiedrība piedzīvo pārmaiņas. Arī Gulbenes pilsēta nav izņēmums. Caurmērā iedzīvotāju dzīves līmenis ir paaugstinājies. Gulbenes seja ir mainījusies, bet kā ar pilsētas dvēseli?
Lai raksturotu kādas sabiedrības labklājību, bieži izmanto vidusmēra iedzīvotāja labklājību.
Iedzīvotāju pilsētā kļuvis mazāk. Transporta līdzekļu daudzums palielinās katru gadu, un drīz varēsim lepoties ar mazpilsētas sastrēgumiem, nevajadzēs doties uz Rīgu vai ārzemēm. Arvien vairāk pilsētā parādās jaunas un izremontētas privātmājas. Pilsētnieki var lepoties ar jauno sporta centru, ūdens atdzelzošanas staciju, pilsētas pulksteni un citu.
Patērētāju kultūra
“T-Market” veikals iemācījis iedzīvotājus iepirkties, visi zina, kas ir atlaides. Šis lielveikals kļuvis par jaunās tūkstošgades vienu no Gulbenes simboliem. Individuālais uzņēmums “Santa”, “T-Market”, “Narvessen” un “Euro Aptieka” veido sava veida Gulbenes tirdzniecības centru. Izmēri, salīdzinot ar Rīgas analogiem, mazi, bet ideja tā pati. Patērētāju kultūra ir pārņēmusi arī Gulbeni, iepirkšanās vilinājums ir palielinājies. Iedzīvotāji iepērkas vairāk un biežāk. Vidusmēra gulbenietim ir iespējas iztērēt nopelnīto naudu.
Rodas jautājums – par kādiem ienākumiem cilvēki iepērkas, jo vidējā darba samaksa mēnesī Vidzemē ir aptuveni 130 lati? Gulbene nav arī Vidzemes Ventspils. Lielāko pilsētas un rajona saimniecības daļu veido kokapstrādes uzņēmumi. Daudziem strādājošajiem algas šajos un citos uzņēmumos maksā aploksnēs. Reālo ienākumu apmērs ir lielāks nekā oficiālajos statistikas rādītājos. Arī iespēja uz līzinga iegādāties daudzas preces vilina potenciālos pircējus. Atlaidēm un dažādām akcijām ir milzīga ietekme uz vidusmēra iedzīvotāju.
Patīk izklaides
Vidusmēra gulbenietim patīk arī izklaides. Par izklaides centru Gulbenē var dēvēt Pilsētas kultūras centru. Diemžēl šovasar nebija iespējams izbaudīt diskotēkas, zaļumballes un citus pasākumus Gulbenes estrādē. Pilsētas estrādi var nosaukt par “jaunās” sabiedrības produktu, bet negaidīti tā iekļuvusi vēsturiski mirstošo simbolu sarakstā, kur atrodama Baltā pils, rūpnīca “Straume” un citas sava laika liecības.
Nedzīvo izolācijā
Par sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos liecina arī ceļojumi uz ārzemēm. Tā vairs nav bagāto un vareno privilēģija. Par nelieliem finansiāliem līdzekļiem var doties uz Zviedriju, Somiju, Poliju vai Krieviju. Jaunieši iecienījuši apceļot Latviju un citas zemes ar velosipēdu vai autostopiem. Vidusmēra gulbenietis vairs nedzīvo izolācijā no citām zemēm un kultūrām.
Pilsētas domes un atbalstītāju veiktie projekti paaugstina arī pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Uzlabotā ūdensapgādes sistēma, jaunā sporta halle, dažas no jauna noasfaltētas ielas, sakopts pilsētas centrs. Pateicoties basketbola uzplaukumam, arī iedzīvotāji kļuvuši sportiskāki.
Kā realitātes šovā
Tomēr par spīti šīm parādībām aktuāli ir drošības jautājumi pilsētā. Gulbeni it kā nevar nodēvēt par bīstamu vietu, taču dažādu incidentu netrūkst. Sākot ar kautiņu, beidzot ar kapu apgānīšanu. Lai nodrošinātu bijību no policijas sankcijām, pilsētā nesen uzstādītas novērošanas kameras. Tagad iedzīvotāji var mēģināt sevi iedomāties realitātes šova dalībnieku ādā. Par novērošanas kameru efektivitāti vēl agri runāt, bet rezultātiem jābūt.
Reliģija un tradīcijas
Neņemot vērā materiālās dzīves labumus un pirkšanas drudzi, gulbenieši ir kļuvuši reliģiozāki, vairāk apmeklē dievkalpojumus baznīcās. Šo tendenci ir ietekmējusi pirms pāris gadiem uzceltās Romas katoļu baznīcas un Stāmerienas pareizticīgo baznīcas darbība. Varbūt tā ir tiekšanās pēc kaut kā augstāka, ko daudzi nesaredz naudā vai valdībā. Varbūt tā ir bēgšana no ikdienas problēmām, ticība, ka Dievs palīdzēs tās pārvarēt. Gulbenes baznīcas ēku arī var nodēvēt par Gulbenes sabiedrības jauno simbolu. Vidusmēra gulbenietis kļuvis reliģiozāks nekā agrāk.
Vēstures attīstības gaitā vienas lietas panīkst, citas nāk vietā. Dzelzceļa ēkas un sastāvu kustība ir panīkusi. Dzelzceļa vadība un valsts amatpersonas atzīst, ka ar pasažieru pārvadāšanu šobrīd pelnīt nevar. Gulbenē redzami vilcienu sastāvi, kas pārvadā kokmateriālus. Toties plašāk attīstījusies starppilsētu autobusu satiksme.
Izskatās, ka pasažieru pārvadāšana ar dīzeļvilcieniem ir noiets pasaules vēstures posms, vismaz Latvijā. Kaut kam panīkstot, cits rodas vietā, bet iespējams, ka nāve piemeklē arī pārējās lietas, kas atrodas netālu no mirstošās. Dzelzceļa apkārtne man liek iedomāties par otro variantu. Nezinu, kā citiem iedzīvotājiem, bet vecās dzelzceļnieku mājas un to apkārtne manī rada drūmas pārdomas. Vidusmēra gulbenietis izvēlas pārvietoties ar desmit gadus vecu personisko auto, kas veicinājis daudzu auto remontdarbnīcu darbību pilsētā.
Daudzi vecākās un vidējās paaudzes iedzīvotāji joprojām tur cieņā nodarbi ar lauksaimniecību. Lielākajai daļai tas ir atsvars pārtikas iegādē, citiem – tradīcija.
Daudzviet pilsētā joprojām audzē trušus, kazas vai pat govi. Joprojām stipra ir iedzīvotāju mīlestība pret zemi un kustoņiem, tomēr pilsētniekam šī lieta paliek arvien svešāka. Tas ir normāli, jo Eiropas Savienībā pilsētu teritorijā nav mazdārziņu vai lopu, kas ganās. Tomēr tā var būt Latvijas eksotika, lai piesaistītu tūristus, kā, piemēram, Indijā pa ielām staigājošās govis.
Daba diktē savu
Vidusmēra gulbenietis apzinās to, ka viņa bērniem nepieciešama laba izglītība, lai veidotu karjeru. Viņš apzinās, ka Gulbenē nav iespējams nopelnīt lielu naudu un “kāpt pa karjeras kāpnēm”, jo šīs “kāpnes” ir ļoti īsas. Gulbenietis pats veicina, lai bērni pamestu dzimto vietu, tomēr sirds dziļumos viņam ir žēl, ka tā notiek. Lielākā daļa jaunatnes pamet savas dzimtās “ligzdas”, lai “vītu” tās citur. Varbūt arī daba diktē šo sabiedrības procesu.
Lai kā būtu mainījusies Gulbene, vēstures pēdas paliek. Kā mūsdienu un pagātnes simbiozes simbolu gribētos minēt Gulbīšu parka strūklaku. Arī vecas lietas var ietērpt mūsdienīgā veidolā, vienīgi žēl, ka strūklakas ūdens strūkla ir maza. Priecē arī tas, ka pilsētā joprojām aktuāls ir gulbja tēls, ko var sastapt dažādās pilsētas vietās.
