Gulbenes virsmežniecībā veikta ierīkoto meža kultūru, trīsgadīgu un vecāku izcirtumu kvalitātes pārbaude.
Gulbenes virsmežniecībā veikta ierīkoto meža kultūru, trīsgadīgu un vecāku izcirtumu kvalitātes pārbaude.
“Mežniecību darbinieki apsekoja šīs platības un, atbilstoši Meža atjaunošanas noteikumiem, novērtēja, vai tās uzskatāmas par atjaunotām,” informē Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis.
Izvērtēšanā daudzas no atjaunojamām meža platībām neatzina par atjaunotām. “Daļēji tas ir meža īpašnieku zināšanu nepietiekamības dēļ, ierīkojot meža kultūras. Nepareizi ir sagatavoti stādi, nav veikta to pirmapstrāde pret kaitēkļu bojājumiem pirms stādīšanas. Arī stādīšana ir nepareiza un pavirša, tāpēc kociņš aiziet bojā,” secina A.Caunītis. Viņš norāda, ka apmežojums un dabiski atjaunojušās audzes ir jākopj, bet tas netiek darīts.
“Lai šo darbu veiktu pareizi, ir vajadzīgas zināšanas, jo 2001.gada 1.janvarī stāsies spēkā Meža likuma 9.panta otrās daļas 1.punkts, kas nosaka, ka galvenā cirte aizliegta,” ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kvalitātē nav atjaunojis mežu vismaz 80 procentu apmērā no kopējās atjaunojamās platības savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā””, atgādina virsmežzinis.
Mežu atjaunotāji zināšanas varēja papildināt semināros, kas mežniecībās notika pavasarī un vasarā, kur praktiski rādīja, kā ierīkojamas kultūras, kā tās kopjamas, ar kādiem darbarīkiem to labāk paveikt.
No pavasarī Gulbenes virsmežniecībā valsts mežos mākslīgi atjaunotajiem 236,8 hektāriem atzīti par atjaunotiem 139,4 hektāri vai 59 procenti meža zemju. Pārējo apsaimniekotāju mežos šogad mākslīgi atjaunoti 140,8 hektāri, bet tehniski pieņemti 72,6 hektāri. Tie ir 52 procenti no pavasarī ierīkotā.
