Jūlija beigās Eiropas Savienības informācijas punktu koordinatoriem Eiropas Integrācijas birojs organizēja mācību braucienu uz Eiropas institūcijām Luksemburgā, Francijā, Slovākijā un Austrijā.
Jūlija beigās Eiropas Savienības (ES) informācijas punktu koordinatoriem Eiropas Integrācijas birojs organizēja mācību braucienu uz Eiropas institūcijām Luksemburgā, Francijā, Slovākijā un Austrijā.
Brauciena mērķis bija iepazīt Slovākijas pieredzi pirmsreferenduma informācijas kampaņas organizēšanā, apmeklēt Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi, kā arī minēto valstu Eiropas Savienības institūcijas, kas nodarbojas ar informācijas organizēšanu. Braucienu finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas delegācija Latvijā un Eiropas Integrācijas birojs.
Slovākija lolo lielas cerības
Interesanta likās ES kandidātvalsts pieredze, kurā jau ir noticis referendums par iestāšanos ES, tāpēc ar īpašu interesi apmeklējām Slovākijas Eiropas integrācijas biroju. Maijā referendumā par iestāšanos ES nobalsoja 92 procenti no 52 procentiem pilsoņu, kuri piedalījās. Pirms tam Slovākijas valdība bija izstrādājusi informēšanas kampaņas koncepciju, kas paredzēja no 1999. līdz 2000.gadam iedzīvotāju informēšanu par ES, nākamos divus gadus – pārliecināšanas posmu, bet 2003.gadu kā sagatavošanās posmu referendumam. Pašlaik norit pēdējais posms, kad iedzīvotājiem sniedz kvalitatīvu un padziļinātu informāciju par ES. Pēdējos astoņus mēnešus Slovākijā notikusi aktīva informācijas kampaņa par iestāšanos ES. Valdība informēšanas kampaņai bija atvēlējusi aptuveni četrus miljonus eiro (salīdzinājumam Latvijas valdība – miljonu latu jeb 1,54 miljonus eiro. Lielāko daļu paredzētās naudas iztērēja reklāmas un informācijas kampaņas organizēšanai, pārējo – nevalstisko organizāciju projektiem, televīzijai, radio, presei, ES infopunktiem. Vaicājot par to, kuri Slovākijā ir pret ES, atbilde bija, ka eiroskeptiķi pārsvarā ir gados veci cilvēki, kas netic vai arī pārāk nevēlas iedziļināties šajos procesos. Slovākija liek lielas cerības uz ES. Nevarēja nepamanīt, kā atjauno un labā kārtībā uztur autoceļus. Jau tagad slovāki priecājas par tūrisma paplašināšanos rietumu virzienā, aktīvās atpūtas cienītāji spēj novērtēt pieņemamās pakalpojumu cenas. Slovākijas Tatri un skaistā nepiesārņotā daba tiešām neatstāj vienaldzīgu nevienu tūristu.
Austrijā uztraucas par nodarbinātību
Laipni mūs uzņēma Vīnes Eiropas Savienības informācijas punktā. Tas strādā Austrijas Eiropas departamenta pakļautībā un atbalsta Vīnes uzņēmējus, kas biznesu vēlas veidot Austrijā, kā arī veicina sadarbību starp Austrijas un ES dalībvalstu uzņēmējiem. Informāciju par ES jautājumiem sniedz tā, lai to saprastu ikviens Vīnes iedzīvotājs. Informācijas punktā var saņemt konsultācijas projektu rakstīšanā ES fondiem, te palīdzību meklē arī studenti, skolotāji un citi. Jebkuram interesentam pieejami pārskati par apstiprinātiem projektiem, vadlīnijas, kā izmantot ES fondus. Tomēr ES strukturālo fondu nauda Austrijā netiek izmantota pilnīgi, piemēram, Beļģija un Vācija daudz labāk prot izmantot ES naudu attīstībai. Iemesls esot austriešu mentalitāte, sarežģītas projektu pieteikumu aizpildīšanas formas, informācijas izplatīšanas problēmas un pieredzes trūkums. Atraktīvs pasākums, ko viņi veic katru gadu, ir “Eirobusa” brauciens pa Vīni, lai informētu cilvēkus, kuri nenāk vai nevar atnākt uz infopunktu. Iedzīvotāji interesējas par ES jautājumiem, taču viņus ne pārāk interesē paplašināšanās jautājums. Galvenā problēma ir tā, ka tie jauc ES jautājumus un problēmas ar savas valsts problēmām. Jautājot, vai austrieši saskata kādus draudus tam, ka, iespējams, ES pievienosies vēl 13 valstis, biroja vadītāja Aleksandra Šantla atbildēja, ka problēma ir nodarbinātībā, jo mazāk izglītotie austrieši uztraucas, ka Austrijā var ieplūst cilvēki ar labāku izglītību. Tā ir arī kandidātvalstu problēma, lai gan izglītotie cilvēki, kuri vēlas aizceļot, to jau ir izdarījuši. Pēc jauno valstu iestāšanās ES ir noteikusi arī septiņus gadus ilgu pārejas periodu brīvai darbaspēka kustībai, kura laikā būs noteikti ierobežojumi.
Pašlaik legālu darbu Eiropas Savienībā samērā viegli var atrast izcili savas nozares speciālisti un tie, kuri gatavi strādāt slikti apmaksātus sezonas darbus, ko nekāro ne konkrētās Eiropas valsts, ne pārējas savienības pilsoņi.
Tomēr, ja jūs pārvaldāt vairākas svešvalodas, varat mēģināt pretendēt uz “siltām” vietiņām pašā Eiropas sirdī, jo līdz 2008.gadam ES institūcijās radīs vairāk nekā 4000 jaunas darba vietas galvenokārt cilvēkiem no desmit valstīm, kas cer 2004.gadā iestāties savienībā, tātad arī Latvijas. Tulkošanai latviešu valodā vien būs vajadzīgi aptuveni 100 speciālisti, un ES aparātā pat zemākā ranga ierēdnis saņem aptuveni 4000 eiro lielu algu. Jaunajās darbavietās priekšroku dod tieši jaunuzņemto valstu pilsoņiem.
Paši austrieši kā priekšrocību tam, ka atrodas ES, saskata ekonomisko sadarbību ar citām ES valstīm, vienoto naudu, jaunu cilvēku iespējās studēt Eiropā. Taču “parasts” austrietis nesaskatot būtiskas izmaiņas tam, ka ir ES pilsonis. Jāpiebilst, ka viņu dzīves līmenis ļoti atšķiras no “parasta” latvieša dzīves līmeņa. Austriešu uzņēmēji apgalvo, ka kopējais ES tirgus nodrošinot labākus ieņēmumus uzņēmumā, tāpēc viņi, piemēram, neizvēlas Šveices tirgu. Arī šveicieši jau izskata iespēju pievienoties Eiropas Savienībai.
Strasbūrā iepazīstam Eiropas Parlamentu
Tālāk ceļš ved uz šarmanto Strasbūru Francijā. Šeit sagaida Eiropas gotikas pērle – Noterdama katedrāle ar skulptūrām, vitrāžām un slaveno astronomisko pulksteni. Strasbūrā atrodas virkne dažādu starptautisku organizāciju mītnes: Eiropas Parlaments, Eiropas Padome, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un citas. Vispirms gan jānoskaidro, ka Eiropas Padome nav saistīta ar Eiropas Parlamentu un ES, kā reizēm kļūdaini vēsta masu saziņas līdzekļos.
Eiropas Padome un ES ir divas dažādas organizācijas. Ideja par Eiropas Padomi radās Vinstonam Čērčilam 1946.gadā. Eiropas Padomē ietilpst 45 Eiropas dalībvalstis, kopš 1995.gada arī Latvija. Tātad šī organizācija apvieno gandrīz visu Eiropu. Organizācijas uzdevumi ir cilvēktiesību un demokrātijas procesu virzība Eiropā. Latviju Eiropas Padomē pārstāv vēstnieks Georgs Andrejevs, ar ko bija organizēta tikšanās. G.Andrejeva īpaši uzsvēra drošības nozīmi, jo nedrīkst pārāk zemu novērtēt lielā kaimiņa – Krievijas – draudus. G.Andrejevs aicināja būt vērīgiem attiecībā uz Latvijas politiķu intrigām un citēja čehu bijušā politiķa Vaclava Havela izteikumu: “Vienīgi kriminālas personas dalību Eiropas Savienībā varētu uzskatīt par draudošu”.
Eiropas Parlamenta ēka, kas arī atrodas Strasbūrā, pārsteidza ar iespaidīgu, modernu arhitektūru. Ēku atklāja 1999. gadā, bet arhitektoniski tā izskatās kā nepabeigta, kas liecina par ES paplašināšanos un attīstību. Eiropas Parlamentam mītnes ir arī Briselē un Luksemburgā. Strasbūrā notiek sēdes, uz tām sabrauc 3000 cilvēki no visām ES valstīm. Šobrīd Parlamentā ir 626 deputāti, kuri pārstāv astoņas politiskās grupas, taču deputāti var būt arī neatkarīgi. Parlamenta sēdes ir atklātas, jebkurš interesents var tās apmeklēt. Sēdes tulko visas ES valodās, no nākamā gada maija, ja Latvijas iestāsies savienībā, tās tulkos arī latviski. Jau šobrīd Eiropas Parlamenta mājas lapā (http://www.europarl.eu.int) ir informācija arī latviešu valodā. Latvijai būs deviņas deputātu vietas Parlamentā. Pašlaik šeit atrodas deviņi Latvijas novērotāji, kas pārstāv arī konkrētas partijas. Eiropas Parlamentā deputāti balso atklāti.
Luksemburga – ES šūpulis
Vārds Luksemburga nozīmē mazais cietoksnis. Luksemburgas lielhercogiste ir viena no pundurvalstiņām, tā ir tik liela kā Liepājas rajons. Armija šeit sastāv tikai no 600 brīvprātīgajiem. Valsts ir neatkarīga, šeit ir augsts labklājības līmenis, mazs bezdarbnieku skaits, valsts piedalās visās ES programmās. Iespaidīgi, ka par nepiedalīšanos valsts vēlēšanās iedzīvotājiem draud naudas sods, mērāms vairākos simtos latu, līdz pat cietumsodam, ja nesamaksā un likumu pārkāpj atkārtoti. Tieši Luksemburga ir ES šūpulis, jo šeit radās Eiropas Ogļu un tērauda kopiena – ekonomiska organizācija, kas attīstījās un pārtapa par starptautisku organizāciju. Tikai Luksemburgā vien strādā 9000 ES ierēdņu, pa 7000 – Briselē un Strasbūrā. Luksemburgā atrodas ES sekretariāti un administratīvā daļa, arī audita organizācijas, kas pārrauga un kontrolē finanses – 100 tūkstoši biljonu eiro.
Luksemburgā iepazinām Justīcijas tiesu – ES institūciju, kas risina strīdus starp valstīm. Justīcijas tiesu mēdz dēvēt arī par Eiropas Tiesu un Eiropas Kopienu tiesu. Tiesas procesi šeit notiek: kad valsts iesūdz otru valsti, starp valsti un kādu ES institūciju un – starp valsts iedzīvotājiem (iedzīvotāju) un valsts institūciju (pēdējo vispirms izskata nacionālā tiesa). Eiropas tiesa stingri seko līdzi ES līgumu izpildei. Eiropas likumdošana paredz, ka katra valsts var lūgt palīdzību savas valsts likumdošanas izstrādāšanā. Visus tiesas procesus tulko visās 11 ES valodās, pēc paplašināšanās – arī citās. Eiropas tiesā procesus vada 15 tiesneši – no katras valsts vēlēts pārstāvis uz sešiem gadiem. Lēmumu, ko tiesneši pieņem, nav iespējams pārsūdzēt.
Luksemburgā bija organizēta vizīte arī Eiropas kopienu Oficiālo publikāciju birojā, kas ir ES institūciju izdevniecība. Birojs ir atbildīgs par ES publikāciju ražošanu un izplatīšanu dažādos informācijas un saziņas līdzekļos. Dokumentus publicēšanai katra institūcija nosaka pati. Publikācijas ir pieejamas visās ES valodās, līdz ar paplašināšanos – vēl deviņās valodās. Oficiālo publikāciju centram ir mājas lapa internetā (http://publications. eu.int), kur elektroniski ir lasāmas dažādas publikācijas un likumdošanas datu bāzes “EUR-Lex” un “CELEX”. Arī ar konkursu sludinājumiem var iepazīties internetā (http://ted.publications.eu.int/). Ar daudziem publikāciju centra izdevumiem var iepazīties arī Gulbenes Eiropas Savienības informācijas punktā Gulbenes bibliotēkā.
