Bērni – tā ir mūsu nākotne! Šo saukli kaut reizi dzīvē ir dzirdējis katrs. Un idejiski tam nevar nepiekrist. Taču par kādu cenu mēs radām sev šo nākotni, neviens tālāk nepaskaidro. Pēdējā laikā laikraksta redakcijā vērsušies vairāki cilvēki, kuri nav apmierināti ar bērniem sniegto komforta līmeni pilsētā un droši vien arī novadā kopumā. Dažas mammas, tēti un vecmammas uzskata, ka mazuļiem ir par maz rotaļu laukumu, to aprīkojums ir nepilnīgs, fiziski un morāli novecojis un bērniem tur trūkst izklaides iespēju. It sevišķi tas skar mazākos bērnus. Pavēroju šos laukumus Skolas un Nākotnes ielā un Jaunatnes parkā. Man šī situācija nebūt nešķiet traģiska. Protams var atrast lietas un vietas, pie kurām būtu jāpiestrādā, taču kopumā, manuprāt, nemaz tik slikti nav. Tā ir tāda nepārtraukta čīkstēšana par to, ka viss ir slikti. Nevis pilsēta ar spārniem, bet neapmierināto miests. Manā bērnībā parkā bija smilšu kaste, betona lācītis ar podu padusē, šūpoles, pie kurām bija rinda un otrs nesaprotams betona veidojums, kurš daiļo šo parku vēl šobaltdien. Nejutos slikti un domāju, ka vecāki arī nesūdzējās. Var jau teikt, ka vajag izaugsmi un mūsdienīgu civilizāciju. Nu tad pamēģinām to radīt kopā! Neapmierinātie, kaut reizi gadā, kad notiek lielā talka, piedalieties laukumu sakopšanā! Laikus izsakiet priekšlikumus, un varbūt kāda dzirdīga auss jūs sadzirdēs.
