Augulienas muižas teritorija pamazām tiek bruģēta, izmantojot vietējos, Latvijas, laukakmeņus, kas tiek sarūpēti no apkārtējiem grants karjeriem. Bruģis tiek ražots SIA “Augulienas dizains”.
“Bruģējam visus muižas celiņus. Kad tas būs izdarīts, sāksim pārdot savu ražoto bruģi arī citiem. Ražošana notiek Augulienas muižā. Bruģa ražošanā tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji,” saka SIA “Augulienas dizains” pārstāve Dace Ziediņa, kura ir arī muižas pārvaldniece. SIA “Augulienas dizains” ir Beļavas uzņēmums, kas reģistrēts 2006.gadā. Pagājušajā gadā uzņēmums valsts budžetā iemaksājis 31,32 tūkstošus eiro.
Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija liecina, ka SIA “Augulienas dizains” šobrīd paplašina savu darbību. Par 68 680 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa uzņēmumam akmens apstrādes iekārtu komplektu piegādās Babītes SIA “Dotnuva Baltic”. Šī pati firma arī par 116 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa piegādās traktoru. Finansējums abu šo SIA “Augulienas dizains” ieceru realizācijai nodrošināt palīdz Lauku atbalsta dienests.
Biroja informācija arī liecina, ka SIA “Augulienas dizains” ir iecerējusi Beļavā drupās esošu dzīvojamo ēku pārbūvēt par divstāvu saimniecības ēku ar laukakmeņu sienām un māla kārniņu jumtu, koka grīdu un un koka konstrukcijas logiem ar metāla restēm. Būvdarbu veikšanai paredzēts atvēlēt aptuveni 130 000 eiro. Arī šim projektam finansējuma nodrošināšanā sava loma ir Lauku atbalsta dienestam. Ideja jārealizē līdz nākamā gada 1.oktobrim. Pagaidām nav informācijas par to, kuras firmas pakalpojumus šajos pārbūves darbos izmantos SIA “Augulienas dizains”.
Augulienas muižas komplekss ir Jāņa un Guntas Sprinovsku īpašums kopš 1999.gada. Jau tobrīd sabiedrībā valdīja satraukums, ka muiža ir kļuvusi sabiedrībai grūti pieejama. No Eiropas Savienības tolaik bija saņemts finansējums 178 690 lati, lai tur izveidotu viesu namu. Jaunie īpašnieki muižā no jauna uzbūvējuši divas bijušās kalpu mājas un klēts ēku, kā arī sakārtojuši Augulienas ezeram piegulošo zemi. Augulienas muižas apbūve celta laikā no 18. līdz 20. gadsimtam un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Kungu māju, kas ir pussagruvusi, īpašnieki jau sen plāno atjaunot.
