Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas, kura šobrīd ir Vides dienesta vadītāja, virzīšana šim amatam atgādina visiem zināmo teicienu, ka vienam patīk sieva, otram – kleita, trešajam – meita. Politisko partiju domas nesaskan. Valda neizpratne par finanšu ministres Danas Ozolas-Reiznieces uzstājību, “bīdot” I.Koļegovu uz atbildīgo dienesta posteni.
Raitis Apalups, pensionārs un sabiedriskais aktīvists
Ja man būtu kārtis, tad es izzīlētu un pateiktu, cik pareiza ir doma Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā iecelt Ingu Koļegovu. Šobrīd domāju, ka viss iet pavisam šķērsām. Domāju, ka iecerētajai šī amata kandidātei Valsts ieņēmumu dienests nebūs īstā vieta. Par viņas kā vadītājas gudrību tagadējā vadītajā iestādē man nav pamata šaubīties, bet pāriet par ģenerāldirektori pavisam cita rakstura iestādē ar sarežģītu sistēmu, iestādē, kurā ir tik daudz darbinieku, diezin vai ir pareizi. Man visvairāk nepatīk I.Koļegovas sadarbība ar viņas brāļa Imanta Zudāna firmu, ar tās kapitāldaļām, to atdāvināšanu un tamlīdzīgi. Nepatīk arī ienākumu deklarācijas nepilnīga aizpildīšana. Neņemos apgalvot, ka tā ir apzināta, neapzināta vai arī cilvēks vienkārši kļūdījies. Tomēr tas viss met traipu uz I.Koļegovu. Uzskatu, ka Valsts ieņēmumu dienestā darbiniekiem un vēl jo vairāk vadībai būtu jābūt kristāltīriem cilvēkiem. Var jau būt, ka saistībā ar I.Koļegovu kaut kas ir apzināti safabricēts, ka ir personas, kas ir ieinteresētas, lai šajā dienestā viss paliktu pa vecam. Ja jau pats visā tajā procesā neesi iekšā, tad no malas ir grūti izdarīt spriedumus. Pat tad, ja pret I.Koļegovu tiek izteikti apmelojumi, man kā parastam cilvēkam tas liek domāt, ka kaut kas īsti labi tur nav. Mēs jau redzam tikai to aisberga daļu, kas ir virs ūdens, bet, kas ir zem ūdens, kas to lai zina.
Andis Caunītis, Gulbenes novada domes deputāts
Manuprāt, šīs peripetijas ir aizgājušas stipri tālu. Tās nenāk par labu ne Valsts ieņēmumu dienestam, ne arī valdības partijām, kā viņas šo jautājumu risina. Protams, vienmēr būs dažādi skatījumi un dažādi viedokļi. Izvērtējot amatpersonas, visrūpīgāk jau tiek skatītas viņu ienākumu deklarācijas vai, kā mēs sakām, viņu finansiālā puse, lai būtu zināms, no kādiem līdzekļiem šīs personas pārtiek un dzīvo. Neesmu I.Koļegovas ienākumu deklarāciju smalki skatījies, bet no tā, kā to raksturo citi, ar diezgan lielu skepsi raugos uz to, kas saistās ar lieliem dāvinājumiem un citiem šāda tipa darījumiem. Protams, dāvināt var, aizliegts nav, tomēr tas liek domāt, ka tur kaut kas nav kārtībā. Es vienmēr esmu mēģinājis izprast un domāt par izvirzītajiem mērķiem un uzstādījumiem, bet šajā gadījumā man nav saprotami ne mērķi, ne intereses par to, vai kļūt par Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori ir I.Koļegovas pašas personīgais mērķis vai ir kāds ieinteresēts virzītājspēks. Parasti jau cilvēku pierunā, uzrunā, viņš atklāj, ko vēlas izdarīt vai panākt. Runājot par interešu konfliktiem, vienmēr uz tiem esmu skatījies ar skepsi arī tad, kad D. Reizniece-Ozola bija ekonomikas ministre, bet viņas vīrs bija Latvijas Attīstības investīciju aģentūras vadītājs. Piedalījos kursos, kas bija par korupcijas jautājumiem. Lektoram tiešā veidā uzdevu jautājumu, kā viņš raksturo šādu situāciju. Lektors ļoti diplomātiski atbildēja, ka situāciju nekomentēs un uz jautājumu neatbildēs. Manuprāt, tas nav normāli. Tā nevajadzētu būt. Runājot par I.Koļegovas kandidatūru, ja tagadējā finanšu ministre D.Reizniece-Ozola virza augstā amatā cilvēku, par kuru sabiedrībā nav pārliecības, ka viņai varētu būt godīga pieeja un vienāda attieksme pret finansiālajiem darījumiem, kas saistās ar lielām naudas summām, tad diezin vai tā ir pareiza rīcība. Ja man personīgi ir jāpārsūdz kāds ieņēmumu dienesta darbinieka lēmums un ir vajadzīga šī dienesta vadītāja vai darbinieka objektīva un godīga atbilde, man nav pārliecības, ka no piedāvātās kandidatūras tādu sagaidīšu. Varbūt es izsakos ļoti slikti, bet man nebūs vajadzīgās pārliecības, ka viss ir godīgi.
Vilis Kļaviņš, lauksaimnieks
Dzīvē jābūt tā, ka vispirms uzraksta scenāriju un tikai tad sāk iestudēt lugu. Tad viss ir kārtībā. Ja rīkojas otrādāk, tad labu rezultātu gaidīt nevar. Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu šobrīd ir otrais variants – spēlē lugu, bet režijas nav. Sekojot tam, kas notiek ar šo dienestu un valdības lēmumiem, šķiet, ka reizēm domāšana neiet uz to pusi, kur vajadzētu. Uzskatu, ka arī valdības pieņemtie likumi ir tādi, ka tos var viegli apiet no visām pusēm. Likumi tiek pieņemti īslaicīgi. Tiem vajadzētu būt tādiem, kas kalpo divdesmit gadiem. Mēs maļamies gluži kā dzirnavās, bet maļam ne tos graudus, kas vajadzīgi.
