Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā
Latvijā patlaban ir teju apstājusies. Atsevišķos laukos Latgales pusē
kulšana pat vēl nav sākusies, savukārt uz laukiem slīkstošās tehnikas un
pastiprinātās graudu kaltēšanas dēļ uz katru graudu tonnu nāk klāt
vismaz 25 eiro papildizmaksas, aģentūrai LETA atzina aptaujātie
graudkopības kooperatīvu vadītāji.
Kā norādīja kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža,
Zemgalē šonedēļ kulšana nav notikusi vispār, savukārt kopumā nokulti
tikai nedaudz vairāk kā 50% lauku.
“Situācija ir dramatiska. Ja ziemā un pavasarī prognozes bija labas,
patlaban zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika uz laukiem nespēj
uzbraukt. Saimnieki kuļ laukus pa pleķīšiem. Katram kombainam līdzi
brauc divi traktori, kas nepieciešamības gadījumā velk to ārā no lauka.
Zemnieki joko, ka kombaini jāaprīko ar dzenskrūvēm, nevis riteņiem.
Tāpat no lauka netiek nost piekabes ar graudiem,” sacīja Ruža.
Viņš arī atzina, ka graudu stiebri ir ļoti mitri, tāpat arī iekultie
graudi derēs tikai lopbarībai. Situāciju gan nedaudz glābj graudu
kaltes, kurās zemnieki ar Eiropas Savienības fondu atbalstu investējuši
vairākus miljonus eiro. Tomēr ražas zudumi būs lieli, lai gan patlaban
konkrētas zaudējumu aprises nevarot iezīmēt, jo, uzlabojoties
laika apstākļiem, darbi tiks turpināti maksimālā tempā.
“Vēl vajadzīga viena puslīdz saulaina nedēļa, tad tiksim ar darbiem
galā, patlaban nokulti ap 50% lauku,” sacīja “Latrapa” vadītājs.
Savukārt Vidzemes graudkopības kooperatīva VAKS vadītājs Indulis
Jansons sacīja, ka lietavu dēļ dažas saimniecības graudus pat vēl nav
sākušas kult, tikmēr pārējiem veidojas lielas papildizmaksas graudu
kaltēšanas un degvielas dēļ.
“Tik lietaina sezona kā šī nav bijusi gadus desmit. Ir saimniecības,
kur vispār darbi nav sākti, jo Rūjienas pusē, kā arī Latgalē lietavas ir
nemitīgas. Gulbenes, Alūksnes pusē novākti tikai ap 10% lauku, savukārt
kopumā kooperatīva biedri ievākuši graudus tikai 25% apjomā no plānotā,
turklāt kvalitāte vairumā ir tāda, ka derēs tikai lopbarībai,” sacīja
Jansons.
Viņš arī norādīja, ka palielinātās graudu kaltēšanas jaudas un
tehnikai nepieciešamās papildu degvielas dēļ uz katru nokulto graudu
tonnu veidojas vismaz 25 eiro papildu izmaksas.
Tāpat lauksaimnieki atzina, ka apdrošināšana nesegs neplānotos
izdevumus un ražas zudumus, jo saskaņā ar noteikumiem polises darbība
beidzas līdz ar graudu nogatavošanos.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija iepriekš prognozēja, ka šā gada
ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir
labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr noteikti nesasniegs pagājušā
gada rekordu – 3,002 miljonus tonnu.
No kopējā iekūluma 73% šogad veido kvieši, kas atbilst arī
iepriekšējo gadu proporcijai. Kopumā graudaugi šajā sezonā iesēti 668
000 hektāru salīdzinājumā ar 672 000 hektāru pērn un 655 000 hektāru vēl
pirms gada.
Savukārt saistībā ar graudu cenām prognozes joprojām nav
iepriecinošas un liecina par samazinājumu, kas skaidrojams ar labām
ražām lielākoties visā Eiropas Savienībā, kā arī visu graudaugu kultūru
uzkrājumiem.
Piemēram, pārtikas kviešu cena Latvijā šā gada jūnijā salīdzinājumā
ar 2015.gada maiju samazinājusies par 26% un bijusi vidēji 146,18 eiro
par tonnu. Tas ir par 4% mazāk nekā vidējā cena Eiropas Savienībā, par
1% mazāk nekā Lietuvā, bet par 5% vairāk nekā Igaunijā. Savukārt piecu
gadu griezumā pārtikas kviešu cenas samazinājums bijis par 27%.
Jau vēstīts, ka Latvijā pagājušajā gadā graudu kopraža sasniedza visu
laiku rekordu – trīs miljonus tonnu, kas ir par 35,7% vairāk nekā
2014.gadā. Kāpumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību
pieaugums par 17 200 hektāriem, bet arī ievērojams vidējās ražības
kāpums.
