Gulbenes ģimnāzijas bioloģijas un amatu mācības skolotājs Guntim Princovam šis būs sestais 1.septembris, kad viņš stāsies klases priekšā kā pedagogs.
Gulbenes ģimnāzijas bioloģijas un amatu mācības skolotājs Guntim Princovam šis būs sestais 1.septembris, kad viņš stāsies klases priekšā kā pedagogs. Šogad viņš uz pirmo skolas dienu dosies ar nelielām bažām un neziņu, jo audzināmā klase šogad ir divpadsmitie.
“1.septembri, kopš esmu skolotājs, vienmēr saistu ar liela darba cēliena sākumu. Kad pirmo reizi stājos klases priekšā, biju spārnos, lidojumā, tad vēlāk realitāte mani nedaudz atsvieda atpakaļ uz zemes. Rožainie sapņi par skolotāja profesiju zuda. Agrāk, īpaši vecie ļaudis, uzskatīja, ka skolotājs ir centrs, ap kuru viss griežas. Protams, agrāk skolotājs bija vienīgais izglītotais cilvēks ciemā, pie kura visi vērsās. Tagad situācija ir mainījusies. Skolotājam tagad stipri jācīnās, lai viņu respektētu,” secina G.Princovs.
Viņš uzskata, ka pagaidām labos draugos ar skolēniem ir tādēļ, ka stundās ir brīvs un draudzīgs. Iespējams, tas ir īslaicīgi, kamēr mums nav pārāk liela vecuma starpība,” Guntis piebilst. Arī tad, kad gadās domstarpības ar skolēniem, G.Princovs galā ticis bez sūdzībām, bez ierakstiem dienasgrāmatās un vecāku izsaukšanu uz skolu vai skolēna sūtīšanu pie direktores. Viņa pasniedzēja Daugavpils Universitāte savulaik teikusi: “Galvenais, nekad neej ārā no klases. Tik un tā tev būs tur jāiet atpakaļ.”. To skolotājs respektē.
Kad viņš devies uz 1.klasi, savu pirmo skolotāju pieņēmis kā autoritāti, pret visiem skolotājiem jutis bijību. Guntis bijis mierīgs un kluss bērns. Kad beidzis vidusskolu, Gunta skolotāja atzinusi, ka viņš palicis neizpētīts.
“Man nepatika špikot. Iespējams, tas bija mana slinkuma dēļ. Kamēr rakstu špikeri, vieglāk taču iemācīties. Tagad man kā skolotājam viena no patīkamākajām lietām ir pieķert kādu skolēnu špikojam. Metodes ir dažādas. Bijuši fanātiķi, kas izjaukuši rokaspulksteni, tajā iemontējuši pārtinamos rullīšus, kur uzrakstīta kontroldarbā iespējamā viela. Tradicionāli gatavo šauras lapiņas, kur viela uzrakstīta ar datoru. Tas taču ir tik laikietilpīgi! Es pa to laiku noteikti būtu paguvis iemācīties,” secina G.Princovs.
