Ozolkalna pamatskolas direktores vietniece mācību darbā, vēstures, ētikas un civilzinību skolotāja Aivija Grīnberga nenoliedz, ka vasara vienmēr ir pārāk īsa, tomēr 1.septembra rītā vienmēr ir liela vēlēšanās doties uz skolu.
Ozolkalna pamatskolas direktores vietniece mācību darbā, vēstures, ētikas un civilzinību skolotāja Aivija Grīnberga nenoliedz, ka vasara vienmēr ir pārāk īsa, tomēr 1.septembra rītā vienmēr ir liela vēlēšanās doties uz skolu.
“Ja cilvēks piekrīt strādāt skolā, tad viņam jāpieņem, ka līdzās vienmēr būs kaut kas jauns. Tas mudinās nepārtraukti mācīties, pieņemt jaunus ieradumus, neapvainoties par citu viedokļiem. Skolotājs nevar teikt, ka manā laikā bija tā un tad bija vislabāk. “Es esmu demokrāte, man patīk šā laika skola,” secina A.Grīnberga.
Viņa labprāt vēlētos atgriezties vidusskolas klasēs un izbaudīt tagad jauniešiem piedāvāto privilēģiju – mācību priekšmetu izvēli, kā arī apgūt modernās tehnoloģijas. Tomēr sākt mācības ar pirmo klasi A.Grīnberga vairs nevēlētos. Viņai vēl joprojām atmiņā saglabājies, cik grūti bija iemācīties lasīt. Kopā ar vecmammu viņa lasījusi dažādas reprodukciju grāmatas, tādēļ vēl tagad atceras dažādu gleznu autoru vārdus.
Skolotāju kaitina, ja bērns ir rupjš, nepieklājīgs. “Mani kaitina sīkumi. Piemēram, ja bērns skolas telpās spļauj uz grīdas, ja kaut kur pielipina izlietotu košļājamo gumiju, ja cits citam izdara fizisku pāridarījumu. Bet mani sajūsmina jaunieši, kas prot pieņemt lēmumus, viņu patstāvība, ka viņi prot aizstāvēt savu viedokli, kaut arī tas šķiet pilnībā aplams,” saka A.Grīnberga.
Viņa apliecina, ka ilgi nepiemin ļaunu, tas palīdz labi sadzīvot ar bērniem. “Nekad nav tā, ka es turētu kādu aizvainojumu sevī astoņus gadus un tad, kad skolēnam ir eksāmens, atriebtos. Ar to jau skolotāja darbs ir īpašs – tas māca pieņemt citus cilvēkus,” secina A.Grīnberga.
