Pārbūvējot Brīvības un Miera ielas ceļu krustojumu, Gulbenē paredzēts izbūvēt rotācijas apli un nojaukt simtgadīgu ēku. Tātad ēka pret apli. Sāksim ar apli. Jautājums – kāpēc aplis? Kāpēc tieši šāds ceļu krustojuma pārbūves risinājums? Kā redzams Rīgā un lielajās Eiropas pilsētās, aplis ļoti palīdz regulēt satiksmi intensīvas plūsmas gadījumā, samazina avāriju skaitu. Vai minētajam krustojumam ir aktuāls kāds no šiem kritērijiem? Nē. Tas neizceļas ne ar intensīvu satiksmi, ne biežām avārijām. Tuvākajā laikā paredzams straujš cilvēku un automašīnu skaita pieaugums Gulbenē? It kā nav dzirdēts. Bet kāpēc aplis, piemēram, nevis luksofors? Vienkāršiem un saprotamiem vārdiem runājot, aplis izstrādātajam pārbūves variantam ir izdevīgs. Iekļaujot apli ceļu krustojuma pārbūves projektā, iespējams saņemt lielu daudzumu pluspunktu, lai šis projekts tiktu realizēts. Tā sacīt – mums ir “baigā” satiksme, avārijas un tā tālāk. Aplis ir kliedzoši nepieciešams. Automātiski tas nes arī daudz pluspunktu pašreizējam domes sasaukuma darbam. Varētu teikt, kas gan tur nosodāms, tikai apsveicams. Tomēr jāsaka, ka tas gan ir gaužām tuvredzīgs darbs. Ilgtermiņā skatoties, neviens saprātīgs cilvēks nejauks nost simtgadīgu, labi saglabājušos ēku, ja tā nebūs galēja nepieciešamība.
Tik daudzas tūristu apmeklētas pilsētas cīnās par katru senlaicīgu žogu, durvīm, jo senatnīgumā lielā mērā slēpjas pilsētas savdabība, ko tik ļoti meklē tūristi un kas ir patīkama ikviena iedzīvotāja acīm. Dažādu vēsturisku apstākļu dēļ Gulbene nevar lepoties ar senlaicīgu apbūvi. Tā ir, ja tā var teikt, izkaisīta. Tieši šis apstāklis, domājams, ir par iemeslu tam, ka Gulbenē tik nesaudzīgi izturas pret kultūras mantojumu. Ja šī ēka atrastos vecpilsētas daļā, nevienam pat prātā nenāktu tai pieskarties. Agrāk ēkām, kas bija vecākas par 50 gadiem, bija nepieciešams Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas akcepts. Katrai šādai ēkai ir zelta vērtība! Ēka ir jāiekonservē. Nākamās paaudzes mums būs par to tikai pateicīgas. Pie tam šī ēka ir ar savu īpašu stāstu. Tajā jau 20.gadsimta sākumā apstrādāta vilna, velts voilaks, krāsota dzija. Kāpēc gan labākos ekonomiskajos apstākļos šī ēka nevarētu būt muzeja filiāle, kurā notiek interaktīvas nodarbības skolēniem, tūristiem un visiem interesentiem? To var apvienot arī ar tūrisma informācijas centru. Pārbūvējot krustojumu, iespējams aizbērt aiz ēkas esošo purvu un izveidot stāvlaukumu. Protams, tā ir tikai vīzija.
Nojaukt simtgadīgu mūra ēku ir bezatbildīgi no Gulbenes pašvaldības puses. Līdzekļu trūkums un pašreizējā ekonomiskajā situācijā nespēja atrast ēkai kādu pielietojumu nav attaisnojums to nojaukt. Tad jau jaucam nost arī Balto pili! Cik lielas pūles ir pielikuši domes deputāti, lai ēku saglabātu? Cik iespējamie ceļu krustojuma rekonstrukcijas varianti ir izrunāti? Aicinu gulbeniešus nebūt vienaldzīgiem un iebilst pret domes deputātu bezatbildīgo un vieglāk ejamo ceļu – nojaukt simtgadīgu, labi saglabājušos, stilīgu ēku, kas gadu simtu ir sveicinājusi ikvienu Gulbenē iebraukušo – savējo un svešo, lai tā vietā izbūvētu bezpersonisku, nevajadzīgu, vientuļu apli, ko, ja būs liela nepieciešamība, varēs izbūvēt vienmēr.
