Iedziļinoties Gulbenes pilsētas lietusūdeņu sāgā, parunājoties ar cilvēkiem, kuri pārzina pašreizējo situāciju, sapratu – šis stāsts patiešām ir un būs bezgalīgs. Ne jau tāpēc, ka tas samilzis tieši tagad, kad vasara ietrāpījusies īpaši lietaina, bet gan tāpēc, ka radās sajūta, ka nekas jau īpaši arī nemainīsies, jo, lūk, Gulbene taču ir uzbūvēta purvā. Un tas ir galvenais arguments. Vai tai purvā arī jāpaliek? Arī ūdenī mirkstošo privātmāju īpašnieki ir pilsētas iedzīvotāji, kuri maksā zemes nodokli. Šobrīd atbildīgie darbinieki pat baidās solīt, ka būs labāk. Speciālisti darot visu iespējamo. Saprotu, ka katrs dara savu darbu. Top projekti. Droši vien izcili un teicami. Varbūt tos vajag mazāk un kvalitatīvākus? Vai ir jēga ieguldīt naudu ielu asfaltēšanai, izveidojot to ar “kabatām” un izrotājot ar “zaļiem kabatlakatiņiem”, kā, piemēram, Ābeļu ielā, ja pēc tam šie skaistumi skalojas ūdenī? Varbūt bez tiem varēja iztikt un daļu līdzekļu novirzīt tam, lai iela būtu sausa. Iespējams, ka Eiropas projekts to neparedzēja, jo, kā tagad uzzinām, naudu piešķir tikai ielas būvniecībai, nevis lietusūdeņu sakārtošanai, kas ir dārgs prieks. Dažām ielām pašvaldība pati finansē, lai pēc tam nebūtu problēmu. Nereti uz ielām jaunajā asfaltā gulbenieši ir ievērojuši izgrieztus robus, kad jānovērš kāda ķibele. Atliek secināt – viss ačgārni! Te nāk prātā melnais humors, ka pie mums viss ir kā pie zobārsta, kas zobu rauj, piedodiet, caur otru galu. Brīvības ielas privātmāju iedzīvotājiem cerību pagaidām maz, jo cerētā ielas posmu rekonstrukcija viņiem neko nepalīdzēs. Atliek vien novēlēt: lai Dievs mums palīdz, jo rādās, ka pašvaldība diezin vai tā būs!
