Kad šonedēļ ASV viceprezidents Džo Baidens ar savu sirsnīgo runu uzstājas zīmīgajā datumā – 23.augustā, bija acīmredzama mūsu valsts elites politiķu apmierinātība un, es pat teiktu, valdīja eiforistisks noskaņojums: mēs esam drošībā, Amerika mūs nepametīs. Taču, kad sarunas risinājās nevis par ārējo drošību, bet par kārtību mūsu pašu mājās, eiforisms noplaka. Bija jūtams, ka premjeram Kučinskim pat ieskanas nīgri toņi, kad žurnālisti izvaicā par to, ko arī Džo Baidens skāra savās sarunās – korupcijas mazināšanu, tādas vides radīšanu, kas ir pieņemama investoriem. Prezidents Vējonis vispār bumbu pārmeta valdības lauciņā – tā, viņaprāt, neesot prezidenta kompentence, bet es domāju, ka ir gan. Tas ir dīvaini, jo kurš gan vairs nesaprot, ka ārējā un iekšējā drošība ir cieši saistītas. Šī valdība pagaidām neko nav darījusi šajā jomā, vienīgi vēlējusies VID vadībā iecelt ierēdni, kurai pašai ir apšaubāma reputācija. Un nīgrums sabiedrībā aug, ir taču skaidrs, ka nodokļu ieņēmumi valstī nepildās ne jau ogotāja nenomaksāta nodokļa vai mazā veikaliņā neizdota čeka dēļ, kaut arī tas nav godīgi darīts. Ieņēmumi valsts kasē nepildās afēru ar PVN, kontrabandas un citu noziedzīgu nodarījumu dēļ, bet tur, kā parāda daži skandāli, kas nāk gaismā, vienmēr galā ir kāds partijām pietuvināts cilvēks. Kaut vai piemēram, slavenā restorāna “Gan Bei” lietā vai maksātnespējas administratoru visatļautībā. Šobrīd politiķi nespēj un negrib pieteikt karu korupcijai, un tas vairo iedzīvotāju neuzticēšanos valdībai un arī valstij. Un tas patiesi ir bīstami, un te pat amerikāņi neko nepalīdzēs.
