Atgriežoties no vienas dienas ekskursijas pa Vidzemi, tā joprojām tur savā varā. Kaut arī izdzertais “sudraba ūdens” malks Dzīvā sudraba muzejā Limbažos pēc garšas ne ar ko neatšķiras no parastā ūdens
muzeja dibinātāja Oļega Auzera stāstījums par sudraba nozīmi cilvēka veselībā, liek aizdomāties. Vai kārtējais brīnumlīdzeklis? Panaceja visām kaitēm? Varbūt. Neņemos spriest un apgalvot pretējo. Laikam jau nekas slikts tas nav. Ticībai ir liels spēks. Apbrīnojama ir šā cilvēka spēja just un mīlēt šo metālu. Redzot juveliera izmērā iespaidīgos filigrānos un smalkos mākslas darbus, atliek vien iesaukties: ak, Dievs, cik skaisti! Garīgās enerģijas maģijas pārņemti jutāmies Limbažu pareizticīgo baznīcā, kur “sveču sieviņa” laipni skaidroja, kur iedegt svecīti par savu un mīļo cilvēku veselību un dvēseles mieru. Dziedinošais dabas spēks no Latvijas pļavām un mežmalām ir salijis dažāda izmēra pudelēs, burciņās un trauciņos īstās latvju saimnieces un zāļu sievas Sarmītes Brūveres sētā Umurgas pagasta “Jaunozolos”. Par katru zālīti, saknīti, ziediņu un zariņu viņai ir savs stāsts. Noderīgi ir viņas padomi tiem, kas tic dabas brīnumainajām spējām. Akmeņu enerģijas stāsts mūs sagaidīja Tūjas skaistākajā daiļdārzā. Baso kāju pieskāriens akmeņiem, pludmales smiltīm un sāļajam jūras ūdenim ir labākās zāles pret nogurumu. Ieelpot veselīgo jūras gaisu un saņemt šīs vasaras pēdējos saules glāstus ir nenovērtējams bezmaksas medikaments mūsu labsajūtai. No Carnikavas zvejnieksētas “Krupis” kā zāļu devu sev līdzi aizvedām piejūras ļaužu sirsnību un atsaucību. Mums ir tik daudz dots, kas nemaksā ne centa. Atliek vien dzirdēt, redzēt un darīt!
