Paradokss: labība dīgst vārpās. Rajona zemnieki šogad paredz lielus graudu zudumus, jo ilgstošās augusta lietavas ietekmējušas ziemāju un vasarāju ražu.
Paradokss: labība dīgst vārpās.
Rajona zemnieki šogad paredz lielus graudu zudumus, jo ilgstošās augusta lietavas ietekmējušas ziemāju un vasarāju ražu. Sliktie laika apstākļi neļauj kombainiem izbraukt druvās, lai gan graudi jau ir nogatavojušies. Mitruma dēļ graudi dīgst vārpās, bet, kur labība ir veldrē, tā jau sadīgusi. Daudzi prognozē, ka ievērojami palielināsies labības cena.
“Lietavas, kas sākas ražas novākšanas laikā, graudu audzētājiem ir traģēdija. Dažviet zemniekiem grūti izšķirties kult vai nekult labību, jo graudos ir ārkārtīgi liels mitruma procents. Tos ir grūti izkaltēt, zūd kvalitāte, bet labības pieņemšanas uzņēmumi iebilst to iepirkšanai. Lai gan zemnieki ķer stundas, kad nelīst, tīrumi ir slapji, kombaini stieg un tikai ar grūtībām virzās uz priekšu. Lietus rada problēmas ne tikai mazajiem, bet arī lielajiem graudu audzētājiem, jo viņiem bankā ir kredīti,” situāciju raksturo rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
Daudzi labības audzētāji ir satraukti, jo graudiem ir maksimālā gatavība, bet tos nokult nevar.
Daļa zemnieku pirmajās ražas novākšanas dienās paguva novākt daļu rudzu sējumu, bet kviešus daudzviet vispār nav sākuši vākt. Arī ne visos miežu laukos kombainiem iespējams iebraukt.
Graudu audzētāji stāsta, ka tīrumos, kur iesēti ziemas kvieši, tie jau nobrieduši un dīgst vārpās. Tas liecina, ka iegūt cerēto graudu ražu nebūs iespējams. Lauksaimniecības speciālisti un zemnieki cer, ka drīzumā laika apstākļi uzlabosies, lai tad steigtu atgūt nokavēto.
Litenes pagasta kooperatīvās sabiedrības “Klēts” vadītāja Veronika Teterovska uzskata, ka Vidzemes un Latgales puses zemniekiem ir jāceļ trauksme valsts mērogā.
Iesaka celt trauksmi
“Es brīnos, ka šobrīd Vidzemē valda tāds miers. Litenes pusē ir zemnieki, kuriem ir savs kombains, bet viņi labības pļauju vēl nav sākuši, jo ik pēc stundas līst. Kooperatīvajai sabiedrībai ir kaltes, kur šobrīd pieņemam graudus, kuriem mitrums ir 30 procenti, un to kaltēšanai tērējam degvielu. Ja pagājušajā labības novākšanas sezonā, lai izkaltētu tonnu graudu vidēji izlietojām septiņus litrus degvielas, tad šobrīd tērējam 11 litrus. Šiem izdevumiem pieskaitot maksu par elektroenerģiju, ko izlietojam ventilācijas iekārtu darbībai un citam, veidojas lielas kaltes darbības izmaksas.
Labība, kas Litenē šobrīd atrodas uz lauka, ir veldrē vai sadīgusi. Pagastā šobrīd ir nokulti apmēram 20 procenti platību, bet 80 procenti sējumu vēl jānovāc. Domāju, ka daļu graudaugu platību neizdosies nokult, bet graudi derēs tikai lopbarībai,” bēdā V.Teterovska.
Viņa spriež, ka atkal varētu sākties jauna tīrumu dedzināšana, tikai šoreiz nevis, lai iznīcinātu nezāles, bet nenovākto labību.
“Es nesaprotu, kāpēc trauksmi neceļ Latvijas Zemnieku federācijas rajona nodaļa. Nevar dzīvot un cerēt tikai uz Eiropas Savienību. Ir aplami pa radio apgalvot, ka Latvijā jau novāktas divas trešdaļas labības. Zemgalē un Kurzemē tā varbūt ir, bet ne Vidzemē. Zaudējumus šogad cietīs arī rapša audzētāji, jo rapsis pūst, tāpat kā rudzu sēkla, kas atrodas uz lauka,” V.Teterovska raksturo situāciju.
Viņa nobažījusies, ka pavasarī par dārgu naudu rajonā vajadzēs ievest graudaugu sēklu no Kurzemes, jo šobrīd nav pārliecības, ka pietiekamā daudzumā varēs sagatavot kvalitatīvu sēklu. Tas nozīmē, ka pieprasījums var kļūt lielāks par piedāvājumu, kā arī palielināties iepirkuma cena.
Ietekmēs maizes kvalitāti
Graudu audzētāji uzskata, ka saimnieki, kas izaudzējuši lielu ražu, var būt arī lielākie zaudētāji, bet pagaidām patiesos zaudējumus vēl grūti aprēķināt.
Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Ķelmēni” saimnieks Juris Pavlovičs stāsta, ka graudu kvalitāte ietekmēs arī maizes kvalitāti.
“Pacietīgi gaidu labāku laiku, lai novāktu 250 hektārus labības. Cik būs iespējams, tik darīsim, lai gan ir izveidojusies situācija, ka ziemāju sēja būs ātrāka par labības novākšanu,” spriež J.Pavlovičs.
Sēklu kontroles daļas Gulbenes inspektore Anita Plukse stāsta, ka šobrīd uzsākta sēklu drošības fonda pārbaude.
“Labības pļaujas sezonas sākumā pārbaudei pieņēmu divus paraugus. Tie bija samērā labi, jo graudu dīdzība – 90 procenti. Kā būs vēlāk – nezinu. Uzskatu, ka šogad ir jāprasa atlaides arī graudu dīdzības normai. Agrāk atlaides, ņemot vērā reālo situāciju, noteica Zemkopības ministrija, bet tagad tās jāpieprasa pašiem sēklu audzētājiem,” iesaka A.Plukse.
Zemnieki atceras, ka līdzīgi lietainas vasaras, kad nebijis iespējams nokult graudus, bijušas arī 1978., 1987. un 1993. gadā.
