Juris Duļbinskis uzsver, ka šis ir rekordgads
Stradu pagasta pārvaldes vadītāja Jura Duļbinska vaļasprieks, izrādās, ir tomātu audzēšana. Tai viņš pievērsies pirms divdesmit pieciem gadiem. Šī nodarbe ir arī lieliska relaksācija pēc pagasta problēmu risināšanas.
Kvalitatīvi un gaļīgi
“Tomātus audzēju trīs reiz seši metri lielā siltumnīcā piemājas saimniecības vajadzībām. Tomātu stādus no sēkliņām audzējam gan paši, gan arī iepērkam, lai būtu tomātu dažādība gan pēc krāsas, gan formas. Jau trešo gadu siltumnīcā galvenā vieta ir ierādīta vienai tomātu šķirnei. Pirms trīs gadiem man draugs atveda trīs tomātu stādus un teica, ka to nosaukums ir ‘Zemes brīnums’. Sapratu, ka viņam bija iepaticies tieši šis nosaukums. Tomātu stādus iestādīju, un abi ar sievu bijām ārkārtīgi pārsteigti, ka ‘Zemes brīnumam’ bija tikai lieli tomāti. Mazu vispār nebija. Tomātu nosaukums sevi attaisnoja,” stāsta Juris. Pēc pirmās tomātu ražas siltumnīcas saimnieki saglabājuši šo tomātu sēklas, lai tagad jau trešo gadu audzētu šo ‘Zemes brīnumu’. Juris piebilst, ka šie tomāti tiekot stādīti ne jau tikai lieluma un svara dēļ, bet arī to garšas dēļ. “Tomāti ir kvalitatīvi un gaļīgi,” piebilst audzētājs.
Kombinēta siltumnīca
Tomāti jau piekto gadu tiekot audzēti, kā Juris pats saka, kombinētā siltumnīcā. Tās jumts esot no polikarbonāta, bet sienas – no stikla. “Šī man ir jau otrā siltumnīca. Pirmā siltumnīca, kas visa bija no stikla, izturēja četrpadsmit gadu. Tagadējā, manuprāt, ir salīdzinoši praktiskāka. Uzklājot siltumnīcas jumta daļai lielās polikarbonāta loksnes, tās pirmām kārtām nosedz jumta konstrukciju. Būvējot siltumnīcu tikai no stikla, jumta koka daļas paliek atklātas. Otrām kārtām polikarbonāta jumts ir viegls. Tā rīkojos tāpēc, ka šo siltumnīcu būvēju gadā, kad bija barga un ļoti sniegota ziema. Biju projektējis, ka arī otrā siltumnīca būs no stikla, bet sniegotā ziema pamācīja, ka ir jādomā par citu jumta segumu. Tagad arī sniegs ziemā nav jārauš nost no jumta. Siltumnīca mums nav apkurināma, tāpēc pirmā tomātu raža ienākas tad, kad arī veikalu plaukti ir pilni ar dažādiem tomātiem,” Juris dalās pieredzē. Viņš atzīst, ka neesot labi tomātus audzēt vienā siltumnīcā ar gurķiem, jo tiem katram patīk savs klimats, tomēr katru gadu kopā ar tomātiem augot arī trīs līdz pieci gurķu stādi. “Kamēr uz tīruma vēl nevienam gurķu nav, mēs tos jau ēdam, jo tagad ir izveidotas tādas lauku gurķu šķirnes, kam gurķi ir īsi, kā arī tie fantastiski ražo arī siltumnīcā.”
Viņš atceras padomju gadus, kad līdzīgi citiem tomātu audzētājiem zem tomātu saknēm licis svaigas reņģes, gan pārbaudījis visādas citādas gudrības. ”Šobrīd vietā, kur tiek stādīti tomāti, melnzemi sajaucu ar kompostu. Lai gan manai sirdij tuvāks ir zaļais dzīvesveids, tomēr, lai tomāti neslimotu, tiem ir vajadzīgas arī vēl citas vielas, tāpēc veikalā pērku specializēto pilnmēslojumu, kas domāts tieši tomātiem, lai tiek kalcijs, kālijs, fosfors un citas vajadzīgās vielas,” stāsta tomātu audzētājs.
Galvenais – pareiza ventilācija
Ģimenē tomāti uzturā tiekot lietoti visos iespējamos veidos. Viens no pēdējiem jaunumiem esot tāds, ka gatavie tomāti siltumnīcā tiekot rauti no ķekariem un turpat arī pildīti burkās, lai pēc tam tos gatavotu savā sulā, kādā marinādē un tamlīdzīgi. Kad burkas tikušas piepildītas, tikai tad nestas laukā no siltumnīcas. “Līdz ar to mans darbs arī beidzās. Tālāk darbojās sieva, jo es esmu preces piegādātājs,” joko Juris, kuram, ieejot draugu vai paziņu siltumnīcā, griboties norādīt, kas nav izdarīts pareizi. “Pats galvenais – izlauzt tomātu pazares. Ir jāizlemj, kā tomāta stāds tiks veidots – ar vienu vai diviem stumbriem. Es visus tomātus audzēju uz viena stumbra. Augusta sākumā tomātus arī galotņoju, jo citādāk pēdējie tomātu ķekari nenogatavosies. Ar zaļiem tomātiem arī nav ko iesākt, tad jau labāk, lai tomāti nogatavojas līdz pašam galam,” uzskata saimnieks, kurš atzīst, ka katru gadu ar nepacietību gaidot to brīdi, kad ienāksies pirmā tomātu raža, jo pašu audzētie tomāti gan smaržojot, gan garšojot īpaši. Par pašu galveno noteikumu, kas jāievēro kā lielās, tā mazās siltumnīcās, Juris uzskata vēdināšanu. “Siltumnīcā obligāti ir jābūt pareizai ventilācijai. Ja tās nav, arī slimības rodas. Siltumnīcā vienā galā ir jābūt durvīm, bet otrā – lūkai, lai būtu caurvējš,” atgādina J.Duļbinskis.
