Mātei un meitai grāmatu locīšana kļūst par vaļasprieku
Ieraugot ezi vai sirsniņu, ko veido grāmatas lappuses, pirmo pārsteigumu nomaina ziņkāre. Kā top šādi veidojumi? Gulbeniete Ieva Zajančauska kopā ar meitu Kristu ir apguvusi grāmatu locīšanu, kas viņām kļuvusi par saistošu vaļasprieku.
“Kad pērnajā rudenī ciemojos pie māsas Anglijā, televīzijas pārraidē redzēju, kā tiek locītas grāmatu lappuses. Tā top neparasti veidojumi, kuri ir dekoratīvi. Turklāt vecajām grāmatām var paildzināt mūžu, pārvēršot tās glītās dāvanās. Vajag tikai nedaudz laika un naudas, lai radītu kaut ko jaunu. Ar interesi sāku locīt grāmatas lappuses, lai redzētu, vai man izdosies. Izdevās! Ir radītas dekoratīvas lietas, kas patīk daudziem,” stāsta Ieva.
Viņa sāka ar vienkāršāko – izlocīja grāmatas lappuses tā, lai veidotos ezītis. Tapušas arī sirsniņas, stilizēti līgavas un līgavaiņa tēli… Pēc tam tika meklēta informācija internetā, kas ir tikai angļu valodā, lai varētu radīt arī sarežģītākas lietas. Ieva norāda, ka ir ļoti daudz locīšanas veidu, kuru apgūšanai vajadzīgs ilgāks laiks. Var izmantot tikai grāmatas ar cietiem vākiem. “Nereti senāk izdotās grāmatas izmet vai arī nodod makulatūrā. Es no to lapām varu izlocīt, piemēram, cilvēka vārdu, lai iepriecinātu tā īpašnieku vārdadienā,” skaidro I.Zajančauska.
Grāmatu locīšana iepatikusies arī Kristai. Viņa pārsvarā loka vārdus. Jo garāks vārds, jo vairāk lappušu tam vajag. Turklāt jāzina, kādā attālumā ielocīt katru lapu, lai veidotos vajadzīgie burti. Jo sarežģītāks ir izvēlētais veidojums, jo vairāk laika vajag tā radīšanai – vismaz 3 līdz 4 stundas. “Pagaidām sarežģītākiem locījumiem trūkst laika, bet rudenī un ziemā apgūšu arī locīšanu, iegriežot lappuses. Ideju ir daudz, kuras gaida savu kārtu,” saka I.Zajančauska.
