Kultūras ministrijas izstrādātie noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu un restaurāciju palīdzēs Latvijā sakārtot kultūras mantojuma aizsardzības jautājumus, kas radīs investīcijām drošu vidi.
Kultūras ministrijas izstrādātie noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu un restaurāciju palīdzēs Latvijā sakārtot kultūras mantojuma aizsardzības jautājumus, kas radīs investīcijām drošu vidi.
Noteikumi veicinās arī kultūras mantojuma īpašnieku iespējas saglabāt un rūpēties par īpašumā un valdījumā esošajiem kultūras pieminekļiem.
“Noteikumi ir nepieciešami, bet viss būs atkarīgs no naudas. Ja būs līdzekļi, spēsim saglabāt kultūras pieminekļus nākamajām paaudzēm, un tādējādi palielināsies restaurēto kultūras pieminekļu skaits, kā arī tūristu apgrozījums. Savukārt virkni noteikumu vajadzēs ievērot uzņēmējiem un pieminekļu īpašniekiem,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gulbenes rajona galvenā valsts inspektore Sarmīte Dundure.
Noteikumi paredz, ka kultūras pieminekļus uzskaita Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, iekļaujot arheoloģiskos pieminekļus, arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļus, kā arī mākslas un industriālos pieminekļus un vēsturisko notikumu vietas.
Norādījumus par kultūras pieminekļiem, kas iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai, inspekcijai kultūras pieminekļa īpašniekam jānosūta līdz 2005.gada 1.janvārim. Inspekcija izsniedz nekustāmā kultūras pieminekļa īpašniekam aizsardzības plāksni, ko piestiprina pie kultūras pieminekļa redzamā vietā.
Noteikumos norādīts, kā jānotiek saimnieciskajai darbībai kultūras pieminekļu aizsardzības zonās, lai saglabātu kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un kultūrslāni, kā arī piemineklim raksturīgo vidi un ainavu.
“Ja saimnieciskas darbības laikā paredzama kultūras pieminekļa vai tā aizsardzības zonas pārveidošana, pieminekļa īpašniekam jāiesniedz inspekcijā iesniegums atļaujas saņemšanai. Ar inspekciju jāsaskaņo arī pasākumi, ko plāno veikt valsts ugunsdrošības, sanitārās uzraudzības un citu valsts un pašvaldību institūciju prasību izpildei. Arī pirms kultūras pieminekļa restaurācijas vai rekonstrukcijas projekta izstrādes ir nepieciešama pieminekļa kultūrvēsturiskā inventarizācija vai izpēte. Restaurāciju var sākt tikai pēc inspekcijas atļaujas saņemšanas,” stāsta S.Dundure.
Noteikumos paredzētas arī soda sankcijas. Piemēram, ja fiziskās vai juridiskās personas sabojājušas vai nelikumīgi pārveidojušas kultūrvēsturisko vidi pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā, tiem kultūras piemineklis jāatjauno iepriekšējā stāvoklī. Ja atjaunošana nav iespējama, vainīgajam jāatlīdzina zaudējumi.
