Kad aizvien mazāk redzam sauli, kļūst skumji. Priecīgu brīdi mums sagādājis Aldas Albertes dramatizējums Tirzas amatierteātra un jauniešu studijas izpildījumā, ko varējām noskatīties un noklausīties Rankas muižā 24.septembrī. Dziesma ceļ spārnos, sevišķi mūsu novadniekus atceroties, un tādu nav mazums. Šoreiz Marisa Vētras atmiņas mūzikas pasaulē mūs aizveda tajā laikā, kad viņš dzīvoja un dziedāja. Žēl tikai, ka skatītāju rindās palika tukši krēsli, varēja būt aizņemti visi.
Pateicība par jauko pēcpusdienu A.Albertei, visam viņas vadītajam dramatiskajam kolektīvam, arī skaisto telpu īpašniekam. Tās bija patīkamas atvadas no šīs vasaras.
