Katrs pilskalns līdzinās biezai vēstures grāmatai, jo glabā daudz liecību par to, kā dzīvojuši mūsu senči.
Katrs pilskalns līdzinās biezai vēstures grāmatai, jo glabā daudz liecību par to, kā dzīvojuši mūsu senči. Latvijas pilskalnu apzināšanas tradīcijām ir sena vēsture,kas aizsākusies jau 18. gadsimta beigās. Nedaudz vēlāk ievērojamu ieguldījumu izpētē devuši baltvācu pētnieki. Latviešu pētnieku vidū lielākie nopelni bija Ernestam Brastiņam, kurš no 1922. līdz 1927. gadam organizēja ekspedīcijas jau iepriekš zināmo pilskalnu pārbaudei un jaunu meklēšanai.
Pilskalnu apzināšana turpinājās ne tikai pēc Otrā pasaules kara, bet arī šodien. Katrs jaunatklājums ir vēsturiski nozīmīga veiksme. To apliecina arī Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gulbenes rajona galvenā valsts inspektore Sarmīte Dundure.
“Lai gan Latvija arheoloģiski ir samērā labi izpētīta, tomēr laiku pa laikam atklāj jaunus objektus. Piemēram, mēnesi pēc Latvijas pilskalniem veltītajām Eiropas mantojuma dienām Gulbenes rajona Beļavas pagastā atklāja Viculaiku pilskalnu, kas atrodas Gulbenes – Beļavas ceļa labajā pusē (braucot no Gulbenes puses). Būtībā pilskalnu atklāšana nav ikdienišķa parādība,” saka S.Dundure.
Viculaiku pilskalns
Inspektore lepojas, ka Viculaiku pilskalns pieskaitāms senākajiem Latvijas pilskalniem. Tam ir samērā primitīvs iekārtojums, jo nav mākslīgi radītu nocietinājumu. Pilskalns iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
“Jaunatklātais pilskalns ir apmēram 12 metrus augsts kalns, kuram trīs nogāzes ir stāvas, bet rietumu nogāze – lēzena, jo tur bijusi ieeja. Lēzenā nogāze ir mālaina, tāpēc tā vajadzības gadījumā varēja kalpot aizsardzības nolūkiem. Netālu no kalna uz dienvidaustrumu pusi agrāk bijis avots, kas kalpojis par ūdens ņemšanas vietu,” stāsta inspektore un priecājas par cilvēku atsaucību un līdzdalību jaunu vēsturisku objektu apzināšanā. Par vienu no interesantākajiem pilskalniem rajonā viņa uzskata Kārtenes pilskalnu, kas arī atrodas Beļavas pagastā.
Kārtenes pilskalns
Izrādās, Kārtenes pilskalns ir augstākais punkts Gulbenes vaļņa ziemeļu daļā un aizņem četrus hektārus zemes, bet tā augstums ir 35 metri.
“Dziļā mītņu kārta liecina, ka Beļavas jeb Kārtenes pilskalns ir bijis ilgi apdzīvots. Tā lielums un it kā valdonība mudina domāt, ka šeit atradusies kāda no ievērojamākām Tālavas pilīm. Ar šo pilskalnu saistās daudzi seni notikumi. Piemēram, vietējie iedzīvotāji uzskata, ka tas sanests ar kareivju cepurēm 18. gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā, bet pils tā galā kara laikā izpostīta,” stāsta S.Dundure. Savukārt vecākās paaudzes ļaudis atceras, ka Kārtenes pilskalnu varējis redzēt pat no Lizuma, Tirzas, Velēnas un citām vietām. Pilskalnam ir vairākas straujas nogāzes, bet kalna ziemeļrietumu atzarojumā skatāmi divi vienu līdz divus metrus augsti uzbērumi un grāvji, pāri kuriem ieeja pilī varējusi būt pa tiltiem. Pilskalna ziemeļu pakājē ir “acs”, kas varētu būt seno pils iemītnieku kādreizējā ūdens ņemšanas vieta. Ja pilskalns spētu runāt, tas pastāstītu ne tikai par senatnes notikumiem, bet arī par 1905. gadu, kad te sanākusi pirmā tautas sapulce, ko vadījis Beļavas skolas skolotājs Fricis Ruiga. Pilskalns pieredzējis arī vācu okupācijas gadus. Atkāpjoties vācieši uzspridzinājuši ne tikai novērošanas torni tā galā, bet arī tautas namu kalna pakājē.
Par pilskalnu ir arī vairāk vai mazāk ticams stāsts. Kalnā esot aprakta nauda. Tā reiz kādam vīram rādījusies sapnī. Vīram ieteikts, lai zem celma noliek sievietes galvu,tad nauda došoties rokā. Vīrs nokāvis sievu, nogriezis galvu un pabāzis zem celma. Naudu viņš atradis un pārnesis mājās, bet nokauto sievu cilvēki vēl ilgi dzirdējuši naktīs pilskalnā raudam. Beļavieši stāsta, ka šodien gan nevienam neesot gadījies šīs raudas saklausīt.
Rutkastes pilskalns
Uz šo pilskalnu no Gulbenes iespējams aizstaigāt kājām, jo tas atrodas Gulbenes – Smiltenes šosejas malā netālu no Gulbenes un ir 12 metrus augsts uzkalns, kuru no visām pusēm apņem lēzeni lauki, tāpēc tas pamanāms jau iztālēm.
“Arī par šo pauguru cilvēki stāsta, ka to sanesuši zaldāti ar cepurēm, bet cara Ivana Bargā artilērija apšaudījusi arhibīskapa Gulbenes mūra pili un 1577. gadā to sagrāvusi. Senas piezīmes vēstī, ka savulaik, rokot granti, te atrasti cilvēku kauli, dažādi dzelzs priekšmeti un podu drumslas. Visapkārt kalnam noteiktā augstumā esot varējis uzrakties pelniem un oglēm. Vērojumi liecina, ka kalnu veidojušas cilvēku rokas un te bijusi sensena kulta vieta,” S.Dundure vedina pagātnē. Mazais pilskalns pieskaitāms vecām dzīves vietām. Tas ir pārāk mazs, lai tam būtu aizsargājoša loma.
“Pilskalnam ir nācies daudz ciest, jo tas ir no grants. Trīs tā pusēs izgrābtas lielas bedres grants ņemšanai, raktas arī kartupeļu bedres. Ir nojausma, ka kalns kādreiz ticis arts, bet tik senu laiku neviens šodien neatceras,” stāsta Sarmīte.
Kādreiz arī Rutkastes pilskalnā bijis ierīkots danču placis un bijušas uzkārtas šūpoles. Šodien tas ir dažādām koku sugām apaudzis paugurs, kas vērīgi noraugās tuvējo māju saimnieku rosībā.
Lazdukalna pilskalns
Pilskalns, ko īpaši ziemā labi iepazinuši ne tikai Ozolkalna pamatskolas bērni, bet arī lieli un mazi gulbenieši, jo tas ir tuvākais paugurs, kur iespējams vizināties ar slēpēm un ragavām. Daudzi atmiņā glabā arī to laiku, kad Lazdukalna plakumā (pilskalna virsotnes līdzenajā daļā – red.) bez atļaujas izveidotajā estrādē notika zaļumballes. Rasta vieta arī bufetei ar soliem. To ierīkojot, cietis kultūrslānis.
“Lazdukalns ir viena no senāk apdzīvotajām vietām Gulbenes rajonā. Agrāko gadu nostāsti vēsta, ka pilskalna vaļņa nobrukuma laikā bijis redzams pārogļojies baļķis no kādreizējās koka pils konstrukcijas, kā liecinieks tam, ko pārdzīvojuši pilskalna aizstāvji jau 13. gadsimtā, kad Lazdukalns beidzis pastāvēt kā nocietināta vieta,” stāsta S.Dundure, mudinot ieskatīties Jāņa Kučera piezīmēs, kur teikts, ka 19. gadsimta sākumā tas bijis bez kokiem un mantīgie muižnieki kalna virsu aruši, lai sētu labību vai linus.
“Lazdukalns uzskatāms par lielu pilskalnu, kas ir samērā labi saglabājies. Šodien kalns ir apaudzis ar mežu, bet gar tā plakuma malām ir apstādītas liepas. Tas mudina domāt, ka to par parku veidojis Blomes muižkungs, izveidojot taciņas,kas šodien sen aizaugušas. Pilskalns ir 15 metrus augsts, bez tam tas atrodas augstā vietā, tomēr nav bijis pasargāts no mantas meklētāju “uzbrukuma”. Pilskalnā savulaik vedušas divas ieejas, kas atradušās viena otrai pretī, tāpēc tajās vietās kalna sāni ir lēzenāki,” stāsta S.Dundure.
Pilskalns ir apvīts ar dažādiem nostāstiem, piemēram, par to, ka Ziemeļu kara laikā atkāpdamies, zviedri kalnā zem lielā akmens noslēpuši valsts kasi. Cits nostāsts vēsta, ka tā nogremdēta purvainajā pļavā, kas atrodas blakām kalnam. Tiesa, nevienam naudu tā arī nav izdevies atrast.
Liedes kalni
Tie ir līdzenā apvidū izvietotu astoņu, deviņu nelielu ozu pauguru rinda Liedes upes krastā starp Gulbenes un Madonas rajonu. Tie veidoti no grants un smilts, relatīvais augstums ir trīs līdz desmit metri. Augstākais punkts ir Krapas pilskalns. Ar katru pauguru saistās kāds nostāsts, katram dots savs nosaukums. Piemēram, uz otrā pakalna kādreiz atradies pilskalns, trešajā pakalnā atradusies kulta vieta. Pilskalnā konstatēts intensīvs apmēram pusmetru dziļš kultūrslānis. Atradumi liecina, ka senvieta attiecināma uz mūsu ēras pirmo gadu tūkstoti.
“Liedes kalni uzskatāmi par īstu dabas brīnumu, jo pakalni novietojušies līdzenā apvidū un līdzinās maizes klaipiem, kas izkārtoti atstatu cits no cita. Ne pilskalnam, ne trešajam pauguram – Māras kalnam – nav ne grāvju, ne uzbedumu (zeme, ko cilvēki speciāli kādā vietā ir uzbēruši, piemēram, valnis – red.),” stāsta S.Dundure. Liedes kalni iekļauti dabas pieminekļu sarakstā un atrodas valsts uzraudzībā.
“Aktīvās atpūtas cienītājiem Liedes kalnos iespējams apgūt kāpšanas un rāpšanās iemaņas, tomēr nekas nav jaukāks par atpūtu kalnu virsotnē vai pakājē. Literatūrā Liedes kalnus un Liedes upi aprakstījis Doku Atis, kura dzimtās mājas “Mucenieki” Dzelzavas pagastā atrodas apmēram trīs kilometrus no kalnu kopējā grupas Jaungulbenes – Cesvaines lielceļa malā. Liedes kalni sākotnējo ainavisko izskatu ir sen mainījuši,” S.Dundure vedina ikvienu doties aplūkot ozu paugurus, jo izrādās, ka ozi Latvijā sastopami tikai divās vietās, tāpēc varam lepoties, ka viena no tām ir Gulbenes rajonā.
Teikas stāsta, ka arī Liedes kalni esot sanesti ar cepurēm, bet vienā no pauguriem atrodoties naudas pagrabs, kura atslēgas sargājot suns. Tomēr pilskalnā apslēpto naudu esot aizliegts rakt,jo racējs paliekot akls. Savukārt ap Svētās Māras kalnu kādreiz skraidījis zelta telēns, jo ļaudis ticējuši, ka tā tas patiesi ir. Tagad tas guļot zem kalna un vairs neskraidot, jo ļaudis nekam neticot.
“Par katru no 11 rajona pilskalniem varētu pastāstīt daudz, jo tā ir latviešu tautas senatne. Ja arī šķiet, ka visi pauguri apzināti, tomēr aicinu cilvēkus būt atsaucīgiem un katru vēsturisku atradumu neturēt slepenībā, jo diemžēl, ar katru gadu kļūst aizvien mazāk senu nostāstu un vietu zinātāju,” mudina S.Dundure.
***
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir 12 pilskalni Gulbenes rajonā
Rutkastes pilskalns,Lazdulakna pilskalns, Viculaiku pilskalns, Beļavas (Kārtenes) pilskalns – Beļavas pagastā,
Krapas pilskalns – Daukstu pagastā,
Ausenes pilskalns un Bļodas kalns – pilskalns – Galgauskas pagastā,
Liedeskalni – pilskalns, apmetne un kulta vieta – Jaungulbenes pagastā,
Krāču pilskalns – Lejasciema pagastā,
Uriekstes pilskalns – Lizuma pagastā,
Silaješku pilskalns (Velna kalns) un Kaudžu pilskalns – Rankas pagastā.
