Kurš atzīst sevi par vainīgu un 15 dienu laikā gatavs samaksāt sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stājās spēkā 1.septembrī. Lai gan šī kārtība attiecas ne tikai uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, šobrīd tā tiek visvairāk apspriesta. Likuma grozījumos ir ietverti priekšnoteikumi, kad nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas nav piemērojama.
Gunārs Ozols, ilggadējs šoferis
Es ievēroju ceļu satiksmes noteikumus, tāpēc grūti spriest, kā izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā varētu ietekmēt noteikumu ievērošanu un sodu nomaksu par pārkāpumiem. Turklāt par katru pārkāpumu ir arī soda punkti, tie tāpat paliek spēkā. Varbūt samazināts sods var tikt uzskatīts kā brīdinājums? Samaksās un nākamreiz būs uzmanīgāks. Ja lēmumu par soda apmēru pieņem ceļu policists, tas viennozīmīgi ir korupcijas risks. Tiesa, ir jāzina, no kā var ņemt kukuli. Nav viegli izzīlēt, kam var dot un no kura var paņemt. Var iekrist abpusēji. Labāk ir nepārkāpt noteikumus. Ja brauc ar ātrumu 100 kilometri stundā, bet atļautais ātrums ir 90 kilometri stundā, neviens ceļu policists neaiztiks, jo atkāpes plus mīnus var būt. Ja autovadītājs iepriekš nav sodīts, manuprāt, viņš tiek brīdināts. Tiesa, ja ātrums būs vēl lielāks, tad sods ir neizbēgams. Pats saņēmu mutisku brīdinājumu par to, ka, nobraucot apmēram 500 metrus no iekāpšanas mašīnā līdz izkāpšanai no tās, nebiju lietojis drošības jostu. Solīju laboties.
Valda Gibala, satiksmes uzraudzības rotas vecākā inspektore
Vērtējot iespēju piemērot daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas, lai veicinātu brīvprātīgu piemēroto sodu izpildi, jāatzīst, ka attiecībā uz ceļu satiksmes pārkāpumiem jaunā regulējuma ietekme būs neliela. Šis regulējums vairāk būs piemērojams par citiem Valsts policijas konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Gribu uzsvērt, ka šobrīd sabiedrībā valda maldīgs uzskats – 50 procentu naudas soda samazinājums attiecas tieši uz ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Likumdevējs ir noteicis, ka šī norma attiecināma uz jebkuru valsts iestādi, kura ir tiesīga pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Turklāt iestādei ir tiesības daļēji atbrīvot no soda samaksas, bet tā nav obligāta prasība. Policijas darbiniekiem nav speciāli jāpiedāvā šāda iespēja, bet, ja persona izsaka lūgumu, tad policists var izvērtēt konkrēto gadījumu. Prasības īstenošana iespējama gadījumos, ja tiek izpildīti visi nosacījumi.
Tas nozīmē, ka ceļu satiksmē šo kārtību var piemērot tikai atsevišķos gadījumos, kad nav izdarīti satiksmes drošībai bīstami pārkāpumi. Nosacītu daļēju atbrīvošanu no soda naudas varētu nepiemērot, piemēram, gadījumos, ja par pārkāpumu reģistrē trīs vai vairāk uzskaites punktus: par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, par tālruņa lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, par bērnu pārvadāšanas noteikumu neievērošanu un citiem pārkāpumiem. Ir jāsaprot, ka, ieviešot šo normu, likumdevējs vairāk ir domājis par tiem, kuri ir neapzināti kļūdījušies vai pārkāpums izdarīts nejauši. Tā neattiecas uz cilvēkiem, kuri regulāri tīšuprāt pārkāpj tiesību normas. Lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas nav pārsūdzams. Gulbenes novadā ir piemērots viens lēmums par 50 % soda naudas maksu.
Vita Kravale, Gulbenes novada pašvaldības Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja
Gulbenes novada pašvaldības administratīvajā komisijā vēl nav bijis tāds gadījums, kad komisija lemtu par soda naudas samazināšanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss papildināts ar jaunu 276. 1 pantu kurā ietverti nosacījumi, kas jāizvērtē, piemērojot nosacīti daļēju administratīvo sodu. Daļēju atbrīvošanu no soda naudas nevar piemērot, piemēram, gadījumos, ja ir cietušais vai arī pārkāpums izdarīts vainu pastiprinošos apstākļos. Piemēram, ja administratīvajā komisijā izskata lietu par elektrības zagšanu, tad tajā noteikti ir cietušais – cita fiziska persona vai “Latvenergo”. Cietušais ir arī tad, ja suns ir kādu sakodis.
Soda naudu var samazināt, ja vainīgais pilnībā atzīst savu vainu un piekrīt lēmumam par naudas soda apmēru. Taču tā notiek reti, ka pilnībā atzīst savu vainu pārkāpumā. Ja tiek apstrīdēts administratīvās komisijas lēmums, tad daļēju atbrīvojumu no naudas soda nevar piemērot. Šķiet, komisijā iespēju noteikt 50 % soda apmēru varētu izmantot par patvaļīgu būvniecību, ja pārkāpums tiek atzīts. Turklāt par to paredzētais naudas sods ir pietiekami liels. Jaunā norma paredz, ka vainīgais nav tiesīgs lūgt samazināt naudas sodu. Lemt par to ir administratīvās komisijas kompetence.
Paskaidrojuma rakstā pie likuma grozījumiem ir minēts, ka gadā Latvijā tiek sastādīti apmēram
600 000 administratīvo pārkāpumu protokolu, bet apmaksāti tiek tikai apmēram 40 % no uzliktajiem sodiem. Līdzekļu piedziņa nav efektīva, jo liela daļa pārkāpēju cenšas novilcināt to nomaksu, pārsūdzot lēmumus un tiesājoties gadiem. Vai likuma grozījumi mainīs šo situāciju, varēsim spriest tikai pēc ilgāka laika.
