Rasma ir brīvmāksliniece. Gleznošana nav viņas darbs, tas drīzāk ir izpausmes veids. Tāpat kā savdabīgais ģērbšanās stils.
Rasma ir brīvmāksliniece. Gleznošana nav viņas darbs, tas drīzāk ir izpausmes veids. Tāpat kā savdabīgais ģērbšanās stils. Tā ir daļa no viņas – domas, izjūtas, pasaules uztvere. Daļa no šīm izjūtām (gleznām) pastāvīgi skatāmas “Dzirksteles” redakcijas telpās, un tās var aplūkot katrs, kas te ienāk.
“Redakcijā ir manu gleznu miniizstāde. Gleznās ir ziedi. Dažādās noskaņās. Tie sevī ietver atšķirīgu gaismas izjūtu. Tā ir arī manējā. Varētu pat teikt, ka jūtu šīs gleznas kā pati sevi. Man atgādina, ka nedrīkstot tik ļoti iemīlēt tās, jo tad ir grūti šķirties no gleznām,” saka Rasma. Viņas uzvārds ir Baltā. Taču gleznu noskaņas ne vienmēr ir baltas.
“Ir cilvēki, ko biedē tumša glezna – melns rāmis un ziedi uz melna fona. Taču melnais patiesībā nemaz nav melns. Tas ir krāsains. Varbūt pat piesātinātāks, emocionāli blīvāks par balto,” viņa saka. Taču piebilst, ka, tāpat kā visi cilvēki, gaidot Ziemassvētkus, pašlaik ilgojas pēc sniega. Pēc baltās krāsas. Varbūt arī tieši tāpēc šinīs dienās viņai cita pēc citas top gleznas, kurās ziedi gaismā rotaļājas te caurspīdīgi, te kupenās sabiruši. Gluži kā sniega pārslas.
Rasmas gleznas atrodas arī viņas dzīvoklī Gulbenē un citos mājokļos. Arī vairāki “Dzirksteles” redakcijas darbinieki ir iemantojuši ziedošu audeklu – gleznu. Rasmai ir ļoti svarīgi, lai viņas glezna jaunajās mājās justos labi, lai tā būtu baltā gaismā.
