Latviešu tauta ir nostājusies svarīgas izvēles priekšā: pievienoties vai nepievienoties pārējām Eiropas valstīm, kuras veido un veidos Eiropas Savienību.
Latviešu tauta ir nostājusies svarīgas izvēles priekšā: pievienoties vai nepievienoties pārējām Eiropas valstīm, kuras veido un veidos Eiropas Savienību, lai kopā ar tām būvētu pilnīgāku sabiedrību un jaunu sabiedrisku, politisku un saimniecisku realitāti mūsu kontinentā.
Baznīca kā vienotības starp Dievu un cilvēkiem un cilvēku savā starpā vienotības sakraments, kuras iekšējās dzīves pamatlikums ir Mīlestība, stāv pirms visām zemes organizācijām. Piederība tai kļūst par vēl lielāku pienākumu būvēt un veidot sabiedrību arī mūsdienu realitātē. Tāpēc katram latvietim, katram pilsonim un jo vairāk ticīgam cilvēkam, sajūtot atbildību par nākotni un atbilstošu mūsu Dzimtenes vietu Eiropas valstu saimē, ir pienākums doties uz referendumu. Ticīgam cilvēkam ir jāatdod sava balss saskaņā ar pēc iespējas pilnīgāku informāciju un saskaņotu ar sirdsapziņu, kuru veido ticība un morāles kritēriji.
Ticīgam cilvēkam un arī katram labas gribas cilvēkam, kuri vērtē baznīcas pieredzi cilvēciskajās relācijās, par drošu cļa rādītāju ir pāvesta Jāņa Pāvila II aicinājums, kurš, runājot par ticības, reliģijas un kristīgās morāles tiesībām savienotajā Eiropā, precīzi norāda arī Latvijas vietu Eiropas struktūrās.
Mums apzināti ir jācenšas, lai Latvija ieņemtu neatkarīgu vietu un nozīmi kā valsts, kurai ir sava garīgā un kulturālā seja, sava neaizmirstamā vēsturiskā tradīcija, kas saistās ar krisietības sākumiem mūsu kontinentā. Šo tradīciju, šo savdabību Latvijai ir jāsaglabā un tā nedrīkst iet zudumā.
Kļūstot par Eiropas Savienības locekli, Latvija neko nevarēs zaudēt no garīgajiem un materiālajiem labumiem, par kuriem līdz pat nāvei cīnījās mūsu tautas varoņi. Lielā mērā tieši no mums būs atkarīgs, vai viņu mantojums kļūs arī visas Eiropas mantojums.
